Eiropas Savienības vadošo valstu lēmums izveidot savu, no ASV neatkarīgu, pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu ar kosmosa elementiem ir acīmredzams neuzticēšanās akts Vašingtonai un Amerikas globālajai PRA sistēmai, spilgta valsts patstāvības un tehnoloģiskās attīstības demonstrācija. Šīs augstienes Baltijas valstīm pagaidām nav pieejamas.
ES Padome aizsardzības ministru līmenī 12. novembrī paziņoja par Eiropas pretgaisa un pretraķešu sistēmas ar kosmosa elementiem (TWISTER) projekta apstiprināšanu. Galvenais EiroPRA mērķis ir atvairīt jaunākās paaudzes gaisa draudus. Projekts guva ievērojamu impulsu februārī, uzreiz pēc ASV izstāšanās no Vidēja un mazākas darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma. Eiropa vēlas iegūt neatkarību no Vašingtonas neprognozējamām darbībām un no Amerikas militārajām tehnoloģijām.
Pirmajā posmā ar sistēmas izveidošanu nodarbosies Francija, Itālija, Spānija, Nīderlande un Somija. Iepriekš TWISTER tika piedāvāts iekļaut Poliju, Latviju un Ukrainu. Taču tās dod priekšroku ASV tehnoloģijām un gaida savu kārtu ZRK Patriot izvietošanai pat pēc Saūda Arābijas fiasko. Šīs valstis EiroPRA projektā paliek "aiz borta".
Virknē daudzu jauno ES strukturālās militārās partnerības militāro projektu "Savlaicīgas brīdinājuma un pārtveršanas sistēma ar kosmosa novērošanas komponentēm" izskatās kā visvērienīgākā un ir salīdzināma tikai ar jaunākās paaudzes iznīcinātāja Next Generation Fighter izveidošanu (oficiāli prezentēts Paris Air Show 2019).
Militāri politiskās nianses
Aizsardzības autonomija, vienota Eiropas armija ir sens ES sapnis. Diskusijas turpinās vairākas desmitgades. Tā, Eiropas Komisija 2016. gada novembrī piedāvāja daudzu miljardu lielā aizsardzības fonda (European Defence Fund) projektu, kurš paredzēja izdevumu palielinājumu kiberdrošības nodrošināšanai, investīcijām militārajā kuģu būvniecībā, pētījumiem bezpilota aviācijas jomā. Francijas prezidents Emanuels Makrons tiešā veidā aicināja izveidot vienotu Eiropas armiju. Tas viss netraucēja stabilai Amerikas ietekmes izaugsmei NATO, Eiropas sabiedroto pārliecināšanai obligāto militāro izdevumu 2% apmērā no IKP un dārgi izmaksājošo ASV ražoto lidmašīnu F-35 iegādes nepieciešamībā. Amerikas pastāvīgais pārstāvis ES Gordons Sondlends iepriekš iecietīgi pamācīja: vispārējai Eiropas armijai ir jākļūst par NATO papildinājumu, nevis par tās aizvietotāju.
Situāciju lielā mērā izmainīja Turcija, kura nav ES sastāvā, taču ir Ziemeļatlantijas alianses locekle ar zināmu autoritāti. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans aizgāja suverenās militārās būvniecības ceļu un iegādājās pasaulē labāko Krievijas ražojuma zenītraķešu sistēmu. Pierādot, ka ASV aizsardzības tehnoloģiju pārākums – tas ir mīts.
Nesen Francijas līderis konstatēja "NATO smadzeņu nāvi". Daži alianses dalībvalstu līderi apzinās ASV militāri politisko eksperimentu nopietnos draudus. Galvenie perspektīvas mērķi – palielināt kolektīvo ES aizsardzības potenciālu jūras, gaisa un kosmosa telpā, kadru sagatavošana kiberaizsardzības, ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās drošības un kodoldrošības, kā arī militārās medicīnas jomās. Protams, šajā ceļā ir neizbēgama PGA līdzekļu "nacionalizācija" šodien pastāvošajā kopējā Ziemeļatlantijas alianses sistēmā. Iespējama Amerikas globālās PRA sistēmas elementu demontāža Eiropas kontinentā.
Tehniskās iespējas
Eiropas Savienības budžets 2019. gadā sastādīja vairāk nekā 148 miljardus eiro (par 2,4% vairāk, nekā pērn). ES zinātniski ekonomiskais potenciāls ļauj risināt visvērienīgākos uzdevumus aizsardzības jomā. Eiropiešiem tradicionāli ir attīstīts militārās ražošanas komplekss, un bez ASV dalības viņi ražo augsti tehnoloģiskus iznīcinātājus "Taifūns" (Lielbritānija, Vācija, Itālija, Spānija) un "Rafal" (Francija), kā arī nākotnes piektās paaudzes aviācijas kaujas sistēmu (Future Combat Air System). Vairākām Eiropas valstīm ir izstrādes mobilo PGA sistēmu jomā, un tās tiek piegādātas Gruzijai, Azerbaidžānai un Lietuvai.
Mūsdienu kaujas cīņu īstenošanas formas aptver gaisa un kosmosa telpu. Piemēram, Francija patstāvīgi īsteno sarežģītākās kosmosa programmas, kuras ietver arī aizsardzību. Parīze grasās 2019.-2025. gadā iztērēt četrus miljardus dolāru izlūkošanas satelītu CSO un CERES grupējuma, sakaru satelītu Syracuse izveidošanai, kā arī kosmosa telpas novērošanas radiolokācijas staciju GRAVES modernizācijai. Francijai piemīt pilna kosmosa autonomija, un kopā ar Vāciju tā ietilpst bruņojuma eksporta pirmajā pieciniekā pasaulē.
Šie piemēri liecina par ievērojamu ES potenciālu augsto aizsardzības tehnoloģiju jomā un lielu panākumu varbūtību savas PRA sistēmas izveidošanā – pretsvarā Amerikas sistēmai.
Politiski un tehniski ES Padomes lēmums aizsardzības ministru līmenī 12. novembrī izskatās stalts un loģisks. ASV un Eiropas Savienības attiecības pēdējā laikā kļuvušas ievērojami vēsākas. Ne visas valdības vēlas tērēt ieročiem 2% no IKP un barot miljoniem bēgļu no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas – pēc ASV un NATO spēku "korekcijām". Eiropieši spēj pašu spēkiem nodrošināt savu drošību. Daži deputāti Vācijā pieprasa izvest Amerikas karaspēkus no valsts. Atliek vien transformēt ES kolektīvo politisko gribu stabilā finansējumā un dinamiskā zinātniski rūpnieciskā procesā.