RĪGA, 8.novembris — Sputnik. Eiropas valstis vairs nevar paļauties uz ASV no sabiedroto aizsardzības viedokļa, norādīja Francijas prezidents Emanuels Makrons intervijā žurnālam Economist. Viņš norādīja, ka NATO iestājusies "smadzeņu nāve" un Eiropa stāv uz bezdibeņa malas – tā zaudēs kontroli pār savu nākotni, ka neuzskatīs sevi par ģeopolitisko spēku.
Makrons atzīmēja, ka Eiropai jāatjauno militārā autonomija, jo ASV kļuvušas par neuzticamu partneri, turklāt pusēm trūkst koordinācijas stratēģisku lēmumu pieņemšanā.
"Manuprāt patlaban esam saskārušies ar NATO smadzeņu nāvi, - teica Makrons. – Mums trūkst stratēģisku lēmumu koordinācijas starp ASV un to sabiedrotajiem aliansē. Mēs redzam nesaskaņotas agresības darbības no vēl viena NATO locekļa – Turcijas – puses reģionā, kur uz kārts liktas mūsu intereses. Nebija nekādas plānošanas no NATO puses, nekādas koordinācijas. Nebija pat nekādu konfliktsituācijas pārvarēšanas ceļu meklējumu. (..) Mums nākas stratēģiski un politiski atzīt, ka radusies problēma."
Francijas prezidents paziņoja, ka pat nav pārliecināts par alianses locekļu uzticību NATO Statūtu 5.pantam – par to, ka uzbrukums vienam alianses loceklim tiek uzskatīts par uzbrukumu visam militārajam blokam un atbilde šajā gadījumā būs kolektīva.
"Es nezinu, taču ko NATO Statūtu 5.pants nozīmēs rīt? Ja Bašara Asada režīms izlems atbildēt Turcijai, vai mēs pildīsim 5.pantu? Tas ir kritiski svarīgs jautājums. Mēs iesaistījāmies konfliktā, lai pārvarētu "Islāma valsti" (ISIS, teroristisks grupējums – red.). Paradoksāli, taču gan ASV lēmums, gan Turcijas darbības noveda pie viena rezultāta: mēs upurējām savus partnerus, kas cīnījās pret ISIS uz zemes, "Sīrijas demokrātiskos spēkus" (bruņotas vienības, ko pārsvarā veido Sīrijas kurdi). Tas ir kritisks jautājums. No politiskā un stratēģiskā viedokļa notikušais ir liela problēma NATO," teica Makrons.
Pēc viņa domām, patlaban svarīgas ir divas lietas: pirmkārt, Eiropai jākļūst autonomākai militārās stratēģijas un funkcionālo iespēju jautājumos. Otrkārt, Eiropai jāatjauno stratēģiskais dialogs ar Krieviju, neskatoties uz Polijas un Baltijas valstu bažām. Makrons uzsvēra, ka politiku attiecībās ar kaimiņiem nevar noteikt trešā puse, kam nav svarīgas Eiropas intereses.
"Tas ir prioritārs jautājums gan no ģeopolitikas, gan militārā viedokļa," uzsvēra Francijas prezidents.
Makrons paskaidroja, ka nerunā par "atiestatīšanu": attiecību ar Krieviju pārvērtēšana var ilgt desmit gadus, taču tas ir nepieciešams.
"Ja mēs gribam mieru Eiropā, stratēģiskās autonomikas atjaunošanu, mums jāpārskata sava pozīcija attiecībās ar Krieviju. Tas, ka ASV pret Krieviju izturas ļoti skarbi, atspoguļo viņu administratīvo, politisko un vēsturisko superego. Taču viņu starpā ir jūra. Bet mums Krievija ir kaimiņš, mums ir tiesības uz autonomiju jautājumā par mūsu stratēģisko attiecību pārvērtēšanu ar Krieviju, atsakoties vienkārši sekot amerikāņu sankcijām, taču nevajag būt naiviem, ir jāsaglabā stingrība Minskas procesā un par to, kas notiek Ukrainā," skaidroja Makrons.
Viņš atgādināja, ka lielākās bažas par dialogu ar Krievijyu pauž Polija, tomēr laiki mainās, un Varšava var pakāpeniski mainīt viedokli. Makrons atzīmēja, ka apspriedis šios jautājumus ar Dāniju, Vāciju, Ungāriju, Latvij un Igauniju. Nevar teikt, ka visi atrodas pie vienas līnijas jautājumā par attiecību ar Krieviju pārvērtēšanu, tomēr situācija virzās uz priekšu, pavēstīja Francijas prezidents.