Pirms dažiem mēnešiem, jūlijā, kad speciālā prokurora Millera izmeklēšana par "Trampa un Kremļa sazvērestību" nonāca finiša taisnē, bet Baltā nama saimnieks meklēja naudu militārisma svētkiem – Neatkarības dienai veltītai parādei, aģentūra RIA Novosti rakstīja, ka ASV prezidents, žvadzinādams ieročus Maskavas un Pekinas deguna priekšā, nepareizi gatavojas karam: "Palasot, ko sociālajos tīklos raksta viņa piekritēji un pretinieki, sajūtot savstarpējo naidu, ko viens pret otru jūt atšķirīgās amerikāņu tautas daļas, nav iespējams atkratīties no domas, ka nākamais karš Savienotajām Valstīm būs pilsoņu, nevis imperiālistiskais karš."
Pēc impīčmenta procedūras ierosināšanas arī pats Donalds Tramps ierunājās par iespējamo asinsizliešanu Savienoto Valstu ielās. Citējot pazīstama protestantu mācītāja vārdus, nacionālais līderis savā lapā Twitter deva mājienu, ka gadījumā, ja viņš tiks gāzts, Ameriku gaida konflikts, kas atgādinās pilsoņu karu, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs.
Par oficiālajā politiskajā diskursā praktiski aizliegtā termina pielietošanu Trampu kritizēja gan demokrāti, gan republikāņi. Hārvardas universitātes profesors Džons Kvots pauda pārliecību, ka pats tvīts ir vēl viens iemesls impīčmentam, jo prezidents it kā draud sakurināt pilsoņu karu Kongresa un Senāta "likumīgo darbību" dēļ.
Problēma rada fakts, ka, pēc būtības, Trampam ir taisnība, un to vēl lieku reizi apliecina tas, ka pēc viņa tvīta par amerikāņu sociālo tīklu galveno tendenci kļuva tēmturis "Pilsoņu karš 2.0".
Spriežot pēc prezidenta piekritēju reakcijas par Trampa citēto mācītāja Roberta Džefresa frāzi, viņš ir trāpījis mērķī, un mācītāja vārdi patiešām atspoguļo trampistu (it īpaši reliģiozo cilvēku) viedokli par situāciju Vašingtonā:
"Nensija Pelosi (demokrātu vairākuma līdere Kongresā – red.) un demokrāti nevar atlikt malā impīčmenta sērkociņus. Viņi zina, ka nevarēja uzvarēt (Trampu – red.) 2016.gadā ar Hilariju Klintoni, un aizvien labāk aptver, ka nevar uzvarēt 2020.gadā, ka impīčments ir viņu vienīgais instruments, lai atbrīvotos no Donalda Trampa, un demokrātus neuztrauc, ja procesā viņi nodedzinās līdz pamatiem un sagraus valsti. (..) Ja demokrātiem izdosies atstādinat prezidentu no amata (taču tas viņiem neizdosies), tas novedīs pie lūzuma, kas atgādinās pilsoņu karu, un mūsu valsts nekad neatgūsies no šī lūzuma," vārdi, ko savā lapā Twitter citēja Tramps, lika atgriezties Savienoto Valstu politiskajā diskursā domai, ka amerikāņu sabiedrība no jauna izjūt vardarbīga iekšpolitiskā konflikta traumējošās sekas.
Ziņas, kas tagad nāk no Baltā nama, liek domāt, ka Trampa impīčmenta ierosinātā procedūra "par zvanu ar draudiem Zeļenskim" patiesībā ir izmisīgs mēģinājums aizsteigties priekšā, paspēt, pirms ģenerālprokurors Viljams Barrs un Trampa advokāts Rūdolfs Džuliani uzrādīs sabiedrībai kompromitējošu informāciju par vadošajiem demokrātu politiķiem un citiem Trampa oponentiem, turklāt runa nebūt nav tikai par bijušā viceprezidenta Džo Baidena ģimeni.
Tagad jau gandrīz neviens vairs neatceras, taču visi materiāli, no kuriem vēlāk izauga lieta par "Trampa Krievijas sazvērestību", bija Hilarijas Klintones štāba darbinieku un apakšuzņemēju darba rezultāts tandēmā ar bijušajiem (vai esošajiem) ASV, Lielbritānijas un Austrālijas specdienestu darbiniekiem un vārdā nenosauktiem (iespējams, nekad arī nepastāvējušiem) avotiem Krievijā.
Kļūst skaidrs, ka visa šī Trampa "Krievijas dosjē" izveidošana un bīdīšana uz priekšu ir viena liela speciāla operācija, kuras mērķis ir gāzt no posteņa likumīgi ievēlēto prezidentu, tas ir, runājot juridiskā valodā, dumpja vai valsts apvērsuma mēģinājums, ko veikusi daļa ASV politiskā un militārā "krējuma" ar citu valstu pilsoņu atbalstu, kuri saistīti ar citu valstu (konkrēti – Lielbritānijas) specdienestiem.
Vēl pavisam nesen šķita, ka viņiem viss izdosies, taču izrādījās, ka jau pirms vairākiem mēnešiem ģenerālprokurors (Trampa iecelts ierēdnis, kurš darīja visu iespējamo, lai apglabātu "Krievijas sazvērestības" lietu) sācis izmeklēšanu pret CIP un FIB darbiniekiem, kuri gatavoja un bīdīja uz priekšu "Krievijas dosjē", kā arī par iespējamo Trampa un viņa priekšvēlēšanu štāba izsekošanu pirms prezidenta vēlēšanām. Mediji, piemēram, Washington Post par notiekošo uzzināja tikai tāpēc, ka Barrs iesaistīja pašu Trampu pārrunās ar Lielbritānijas un Austrālijas amatpersonām ar mērķi saņemt atbalstu izmeklēšanā šajās valstīs. Domājams, no viņiem informācija nonāca žurnālistu rokās.
Ja "Trampa varas strukturām" ir pierādījumi, kuri apliecina sazvērestību pret prezidentu, ar to pietiks vērienīgākajam politiskajam procesam ASV vēsturē. Pie tam aiz restēm var nonākt gan augstu stāvošas CIP un FIB amatpersonas, gan arī pasūtītāji no Demokrātiskās partijas vadības aprindām. Procesi pret amerikāņu mafiju rāda, ka masveida "iesēdināšanai" pietiek ar vienu vienīgu vājo posmu – grupas dalībnieku, kurš piekritīs sniegt liecības apmaiņā pret iecietību.
Loģiski, ka tādu risku likvidēt vai vismaz minimizēt varēja tikai steigšus no zila gaisa sagrābstot ieganstus impīčmenta procedūras sākšanai.
Jāpiebilst, ka amerikāņu izmeklētāju uzmanības centrā nokļuva ne tikai paši valsts apvērsuma mēģinājuma dalībnieki ar melīgo "Krievijas dosjē", bet arī skeleti galveno demokrātu politiķu skapjos. Huffington Post vēsta, ka "pēdējo nedēļu laikā desmitiem pašreizējo un bijušo Valsts departamenta ierēdņu nopratināti sakarā ar elektroniskajām vēstulēm, ko viņi nosūtījuši pirms dažiem gadiem uz Hilarijas Klintones personīgo adresi (tas ir, personīgo pasta serveri – red.)". Tas nozīmē, ka Tramps, domājams, atgriezies pie skandāla ap slepenības režīma pārkāpumiem laikā, kad Hilarija Klintone ieņēma valsts sekretāra posteni, - tie būtiski kaitēja viņai 2016.gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā.
Lai arī viens no republikāņu lozungiem 2016.gadā bija "Iesēdini viņu!" (tas ir, "iesēdini cietumā Klintoni!" – red.), ASV prezidents līdz šim atteicās no tik radikāliem soļiem. Iespējams, viņš ievēroja kaut kādas nerakstītas vienošanās ar demokrātiem par savstarpēju savaldību. Ļoti ticams, ka tās vairs nav spēkā. Ja tā turpināsies, nākamie divpadsmit mēneši itin labi var kļūt par neredzēti intensīvas politiskās krīzes periodu ASV. Uz "apsūdzēto sola" ASV Senātā impīčmenta ietvaros var nokļūt valsts prezidents, taču vienlaikus uz parasta apsūdzēto sola tiesā var sēsties arī CIP un FIB amatpersonas un Demokrātiskās partijas ietekmīgākie politiķi.
Politiskā cīņa pārvērtīsies par spēli "kurš kuru pirmais iesēdinās". Tiesa, var gadīties, ka pat tik nežēlīgā sadursmē uzvarētājs neatradīsies. Pastāv risks, ka tad konfrontācija no tiesu zālēm patiešām izvelsies ielās, un varu pārņems nevis tas, kuram labāk "šauj" tēmturi sociālajos tīklos, bet gan tas, kura piekritēji šauj labāk.