Ceturtdien, 19. septembrī, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju "Eiropas atceres nozīme Eiropas nākotnei", kas, pēc būtības, pielīdzina Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas atbildību par Otrā pasaules kara sākumu. Tā vienkārši novelk vienlīdzības zīmi starp nacismu un staļinismu.
Manipulācijas māksla
Pieņemtā rezolūcija ir tipiska manipulācija ar vēstures faktiem. No notikumu plūsmas izrauti tikai pašreizējai politikai izdevīgākie fakti. Viss pārējais – it kā nemaz nebūtu bijis.
Nebija pilsoņu kara Spānijā, kurā apvērsuma organizatorus atbalstīja nacistiskā Vācija un fašistiskā Itālija. Padomju Savienība atbalstīja likumīgo valdību, bet Anglija un Francija palika malā.
Nebija Minhenes ar kaunpilno piekāpšanos Hitleram. Neizgāzās Anglijas, Francijas un PSRS pārrunas, pie tam ne PSRS vainas dēļ, kas centās izveidot plašu antihitlerisku koalīciju. Nebija Japānas agresijas Tālajos Austrumos. Nebija pārrunu Polijas un Vācijas, Baltijas valstu un Vācijas starpā ar nepārprotamu PSRS naidīgu vektoru.
Tā visa it kā nebija, bija tikai Molotova un Ribentropa pakts. Notikuma vēsturiskais konteksts ir dzēsts. Piespiedu solis, ko spēra PSRS vadība – tā pamatoti bažījās, ka tuvā kara priekšā valsts paliks izolācijā, - tiek atainots kā lielākās ļaundarības akts.
Tas viss skat tikai priekškara periodu. Karā nacismu sakāva nevis Eiropas humānisti, bet gan Padomju Savienība, kuras priekšgalā bija Josifs Staļins.
Tāda ir skarbā patiesā vēsture, un nav svarīgi, vai kādam tā nepatīk. Mēģinājumi mākslīgi konstruēt "kopīgo Eiropas atmiņu" ir tikai vēstures falsifikācija. Re, šitais fakts mums der, to mēs iekļausim "Eiropas atmiņā", bet šitas neder, neatbilst koncepcijai, to dzēsīsim.
Lietuva – upuris vai labuma guvējs?
EP deputāte Tatjana Ždanoka informēja, ka rezolūcijas pieņemšanu iniciējuši Lietuvas pārstāvji, tātad manipulācijas ar faktiem paceļas absolūti nesasniedzamā līmenī.
Atgādināšu, ka Polijas sadalīšanas rezultātā Lietuva "atkoda" itin labu teritorijas kumosu – Viļņas novadu. Ja jau PSRS un Vācijas Līgums par neuzbrukšanu – Molotova un Ribentropa paktu uzskatām par noziedzīgu (mans viedoklis ir citāds, taču pieļausim, ka tā), Lietuva ir tiešais beneficiārs, kas guvis labumu no 80 gadus senā nozieguma. Taču nav manāmi ne mazākie mēģinājumi atvainoties par noziedzīgo līdzdalību. Protams, pie visa vainīgs Staļins un Hitlers.
Pirms pielīdzināt staļinismu nacismam, vajadzētu tikt skaidrībā ar nacismu. Kāpēc nosodīts tikai vācu nacisms? Kāpēc tam nav pielīdzināts, piemēram, Baltijas nacisms Lietuvā, Latvijā un Igaunijā?
Labi, SS leģionā bija arī piespiedu mobilizācija. Taču vācieši nevienu ar varu nespieda stāties soda vienībās, bataljonos, kuru skaits tikai Latvijā vien pārsniedza četrus desmitus. Tajos brīvprātīgi iestājās cilvēki, kuri atbalstīja nacistisko ideoloģiju. Vai tas jāiekļauj "Eiropas atmiņā"?
Kā balsoja Latvija
Balsošanas rezultāti ir iespaidīgi. Rusofobija kāpj pāri malām. Rezolūciju atbalstījuši 535 EP deputāti – vairāk nekā 80% balsotāju. Pret balsoja 66 deputāti, 52 – atturējās.
No Latvijas deputātiem pret rezolūciju balsoja tikai Tatjana Ždanoka, visi pārējie, arī Nils Ušakovs un Andris Ameriks – par. Atliek tikai apsveikt "Saskaņas" elektorātu – viņi ne tikai palīdzēja savam elkam izbēgt no kriminālvajāšanas, bet arī ar ieveda EP pirmo krievu deputātu, kurš balso par Krievijai naidīgām rezolūcijām.
Un vēl. Pieņemtā dokumenta 18. punkts atgādina, cik bīstama ir totalitāro režīmu pieminekļu glorifikācija. Tulkojumā no politkorektās valodas: EP ļauj austrumeiropiešiem nojaukt padomju karavīriem veltītos pieminekļus. Nu, vai vismaz pārdēvēt un rekonstruēt. Lai tie no mūsu karavīru slavas pieminekļiem pārvērstos par tūrisma objektiem, kas stāsta par "staļinisma šausmām".