Eiropas Savienība apņēmusies kļūt par vispasaules "apzaļumošanas" līderi

ANO Ģenerālā asambleja un samiti, kas sākās 23. septembrī, pieņems vēsturiskus lēmumus par pasākumiem cīņā pret klimata pārmaiņām.
Sputnik

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība pozicionē sevi ekonomikas "apzaļumošanas" globālās programmas līdera lomā un plāno pieprasīt radikālākus pasākumus siltumnīcas gāzu izmešu samazināšanai visas planētas mērogā. Par to 23. septembrī Briselē runāja pirms ANO Ģenerālās asamblejas un "klimatiskajiem" samitiem, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

VIP klases ekoloģiskie projekti

Eiropas Savienības delegācija Ņujorkā plāno pavēstīt, ka Eiropas alianse ir pirmā valstu apvienība, kas iekļāvusi savā likumdošanā klimata aizsardzību, kā arī enerģētikas un ekonomikas "apzaļumošanu". ES komisārs apkārtējās vides aizsardzības jautājumos Ariass Kanete atgādina par darbu, ko alianse jau paspējusi paveikt, un turpmākajiem pasākumiem cīņā ar temperatūras palielināšanos.

ANO samitu ASV apmeklēs arī virkne Eiropas valstu un valdību vadītāju.

ES komisāri ANO norāda, ka alianse ir gatava organizācijas programmu ietvaros uzņemties plašākas funkcijas, kas ļautu stimulēt starptautisko darbu ar mērķi palēnināt temperatūras pieaugumu.

Eiropas Komisijas preses relīzes liecina, ka ES uzskata par nepieciešamu pieņemt vēl ambiciozākus un apņēmīgākus pasākumus, lai pretotos klimata pārmaiņām.

ANO izvedusi ielās miljoniem cilvēku protesta akcijās

Šķiet, pirmo reizi savas darbības vēsturē ANO organizējusi Ģenerālās asamblejas priekšvakarā masveida demonstrācijas visā pasaulē, demonstrējot ne tikai gatavību vērst spiedienu pret valdībām, lai īstenotu cilvēces kopīgos mērķus, bet arī spēju izvest ielās simtiem tūkstošu un miljoniem cilvēku. "Jūs nomirsiet no vecuma, bet mēs – klimata pārmaiņu dēļ," bija teikts uz kāda plakāta jauniešu demonstrācijā Malaizijā.

Nosaukti "galvenie Zemes ienaidnieki". Simtiem miljonu ienaidnieku

Parīzes Klimata konvencija – pirmā globālā vienošanās klimata jautājumos, ko 2015. gada decembrī parakstīja 195 valstis. Tā paredz vispasaules darbības plānu globālās sasilšanas apturēšanai. Vienošanās neparedz atteikšanos no fosilās degvielas un ogļskābās gāzes izmešu ierobežošanas. Taču visu pušu pienākums ir spert soļus, lai samazinātu izmešus, nodrošinātu tehnoloģisko iekārtu nomaiņu un adaptāciju klimata izmaiņām.

Tuvākajā laikā vienošanos plāno ratificēt Krievija. Tādējādi visas lielākās valstis pasaulē, izņemot ASV, ir piekritušas: nepieciešami radikāli pasākumi siltumnīcas gāzu izmešu samazināšanai.