RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Gāzesvads "Ziemeļu straume 2" ir gandrīz gatavs, tikai Dānija līdz šim nav izsniegusi atļauju cauruļvada izbūvei savā ekonomiskajā zonā. Krievijas Enerģētikas ministrija apliecināja, ka jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā – karaliste ir nokļuvusi visai apgrūtinošā stāvoklī. Ieguve lielākajās atradnēs valstī ir apturēta, un galvenajam "Ziemeļu straumes 2" pretiniekam nāksies iepirkt Krievijas piegādāto gāzi Vācijā, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Kļuvusi atkarīga
Speciālisti lēš, ka gāzes rezerves Tairas atradnē sasniedz 35 miljardus kubikmetru. Ieguve tajā sasniedza gandrīz septiņus miljonus kubikmetru diennaktī – 90% ieguves karalistē. 20. septembrī Danmarks Radiо, atsaucoties uz valsts Enerģētikas ministriju informēja, ka atradne uz laiku tiek slēgta.
No 1. novembra ieguve tiek pārtraukta, urbšanas platformas tiek demontētas jūras dibena nosēšanās rezultātā. Operatora Total pārstāvis Mortens Hesselagers Pedersens precizēja, ka šādos apstākļos attālums starp ūdens virsmu un platformām nav pietiekams – tas ir bīstams. Tiks būvētas jaunas platformas, taču tas nenotiks drīz. Infrastruktūras atjaunošanai būs vajadzīgs 3,1 miljons dolāru un apmēram trīs gadi. Domājams, ieguve tiks atsākta 2022. gada vasarā.
Šajā periodā Dānija plāno iegādāties gāzi Vācijā. Danmarks Radiо atzīmēja, ka tas nozīmē gāzes atkarību no Krievijas, jo degvielu Vācija saņem no Krievijas.
Stiepj gumiju
Vienlaikus Dānija ir galvenais šķērslis gāzesvada "Ziemeļu straume 2" ceļā, kas tiek būvēts no Krievijas uz Vāciju. Tā ekspluatāciju bija plānots sākt līdz šī gada beigām, un tas ļautu Maskavai neatjaunot tranzīta līgumu ar Kijevu, kas beidzas 31. decembrī.
Dānijas nevēlēšanās saskaņot Krievijas pieteikumu par iecirkni teritoriālajos ūdeņos (Kopenhāgenu satrauc "drošības apsvērumi") draud ar būvdarbu noslēguma termiņu atlikšanu.
Tiesa, koncerna "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers norādīja, ka vēl ir iespējams paspēt. Gāzesvads ir gatavs par 81%. "Patlaban Rubikona vēl nav šķērsota vienkārša iemesla dēļ – Dānijas iecirknis ir visai mazs, un būvdarbu termiņš tajā sastāda tikai aptuveni piecas nedēļas," viņš precizēja.
Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks pēc trīspusējām gāzes konsultācijām Briselē pastāstīja, ka Maskava gaida pozitīvu Kopenhāgenas lēmumu jau tuvākajā laikā, jo nav nekāda pamata atteikumam.
Mazliet pasteidzināt
Analītiķi ir pārliecināti: jebkurā gadījumā dāņiem nāksies pasteigties, citādi pret to ar tiesas prasībām vērsīsies gāzesvada operatori.
"Kad tiks noslēgti galvenie būvdarbi un nebūs saņemta atļauja, no Dānijas valdības kavēšanās rezultātā radīsies reāli zaudējumi. Operatori pieprasīs zaudējumu kompensāciju, un Dānijas regulatoriem būs vēl papildu stimuli, lai noslēgtu šo epopeju vispārējam atvieglojumam," teica Nacionālās enerģētiskās drošības fonda ģenerāldirektora vietnieks Akejsejs Grivačs.
Eksperti lēsa: ja Kopenhāgena nemainīs pozīciju, "Ziemeļu straumes 2" būvdarbi ievilksies garumā par astoņiem mēnešiem, izdevumi pieaugs par 660 miljoniem eiro. Šos līdzekļus Dānija agri vai vēlu būs spiesta kompensēt "Ziemeļu straumes 2" operatoriem, un tas, protams, nepatiks nodokļu maksātājiem Dānijā.
Tagad Kopenhāgenai ir vēl viens svarīgs iemesls kļūt pieļāvīgākai – risks palikt bez gāzes. Lieta tāda, ka Vācija vienmēr var paziņot, ka tās rīcībā nav pietiekamu degvielas rezervju, ņemot vērā kavēšanos ar "Nord Stream 2" ekspluatācijas sākumu. To Kopenhāgena saprot.
Neapšaubāmi, jauni apstākļi paātrinās atļaujas izsniegšanu "Ziemeļu straumei 2", atzīmēja eksperti, lai arī Dānija to oficiāli neatzīst. "Acīmredzot, viedokļa maiņu viņa pamatos ar to, ka veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes," prognozēja Aleksejs Grivačs.