RĪGA, 20. septembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Vasarā Latvijas medijos sacēlās troksnis: izrādījās, ka daudzi krievu vecāki piereģistrē bērnus tālmācībai Krievijas skolās, izvairoties no Izglītības ministrijas reformas, kas, protams, sola vienus vienīgus labumus.
Dažas mammas un tēti – ak šausmas! – dažadās grupās sociālajos tīklos apsprieda pat iespēju no septembra izņemt bērnus no Latvijas skolām, lai viņi mācītos tikai tālmācībā, absolūto legāli reģistrēti kaimiņvalsts mācību iestādēs.
Pie tam izrādījās, ka bērni var saņemt Krievijas parauga diplomu par skolas beigšanu, bet pēc tam dzimtenē iestāties valsts augstskolās, pat budžeta vietās.
Specdienests iekodis mēlē
Vasarā skandāls nonāca Valsts drošības dienesta un dažu sašutušu nacionālo politiķu ausīs, tomēr vēlāk visi pēc skaļām frāzēm tikai papleta rokas: likums neaizliedz tālmācību, piemēram, liels skaits latviešu bērnu tieši tāpat mācās skolās Anglijā un Īrijā, lai arī dzīvo Latvijā. Tad kāpēc krievu bērni nevar mācīties pēc tālmācības principa Krievijas skolās, kur pie tam programmas saskaņotas Izglītības ministrijas līmenī? Izrādījās, var.
Pavasarī Izglītības kvalitātes dienesta vadītāja vietnieks Jānis Mihailovs dažādos medijos atklāti paziņoja, ka, saskaņā ar Izglītības likumu vecāki var izvēlēties dažādas izglītības formas, piemēram, klasisko skolu vai mācības ģimenē.
Par tālmācību Krievijā Mihailovs norādīja: ja mācības organizē oficiāla, licencēta skola, bērnam ir tiesības tajā mācīties tieši tāpat, kā tālmācībā Latvijas skolā (te ir arī tādas, piemēram, bērniem no migrantu ģimenēm ASV).
Pēc tam jaunietis nokārto eksāmenus Krievijā, saņem atestātu, kas pēc diplomu atzīšanas procedūras tiek atzīts arī Latvijā. Ar tādu diplomu var iestāties arī augstkolā Latvijā, tāpat kā cilvēks, kas saņēmis izglītību Īrijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Polijā, Lietuvā un citās valstis.
Tagad ir pienācis septembris, un Sputnik Latvija korespondents nolēma noskaidrot, kā veidojas tālmācība no Latvijas Krievijas skolās un vai liels skaits bērnu vairs nekad neies vietējās skolās?
Eksperiments rit veiksmīgi
Vispirms – vārds Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājam, vienam no Krievu skolu aizsardzības štāba līderiem Miroslavam Mitrofanovam.
Vasarā Tatjana Ždanoka līdz ar krievu skolu aizsardzības kustības aktīvistiem vērīgi sekoja situācijai tālmācības jomā un pat tikās ar Krievijas Izglītības ministrijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu, cik likumīga un pārbaudīta ir jaunā sistēma.
Sarunā ar Sputnik Latvija Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka Latvijas Krievu savienība atbalsta tālmācības principu, taču kā bērnu papildu izglītības iespēju – pamata nodarbībām tomēr jānotiek pašmāju skolās, dzimtenē. Lieta tāda, ka patlaban tālmācības sistēma Krievijā vēl ir visai jauna, lai arī to piedāvā liels skaits skolu.
Pēc politiķa domām, neviens neaizliedz pārvest bērnu no parastas skolas uz tālmācību Krievijā, taču nevajadzētu to sasteigt – labāk būtu pagaidīt un pavērot situācijas tālāko attīstību.
Tālmācības jautājumu izskata arī Vecāku savienības pārstāve Jūlija Sohina. Viņa pastāstīja, ka pašai ir trīs bērni: viens – bērnudārzā, divi – skolā, un pagaidām viņa vēl nav izšķīrusies pārvest vecākos vienīgi uz tālmācību, lai arī šo iespēju pārdomā. Pie tam viņas paziņu vidū ir vecāki, kuru bērni no septembra vairs nemācās skolās Latvijā – viņi mācās pēc tālmācības principa Krievijas skolās, kas labprāt pieņēmušas dokumentus.
"Pagaidām tā nav masveida parādība Latvijā, drīzāk eksperimentālā "paskatīsimies, kā veiksies", tomēr tendence ir saskatāma, jo ne viena vien ģimene 1.septembrī pārveda bērnus uz Krievijas skolām no Latvijas, kur notiek izglītības reformas," pastāstīja Jūlija Sohina.
Virkne skolu paver virtuālo pasauli
Kad parādījās informācija par tādu apmācības veidu, ierēdņi biedēja vecākus: sak, tā nevar, ja dzīvojat Latvijā, jums bērni jāsūta reālā skolā. Taču patiesībā tā nav. Latvijā nav neviena likuma, kas aizliegtu bērnam mācīties skolā Krievijā.
Vecākiem vienkārši jāiesniedz Latvijas skolas administrācijā izziņa par to, ka bērns uzņemts citā licencētā skolā (vienalga, Eiropā vai Krievijā), un tad ierēdņi pamatoti uzskata, ka tētis un mamma pilda savus pienākumus, dāvājot bērnam iespēju mācīties.
"Lieta ir tāda: lai arī bērns mācās tālmācībā – virtuāli, ar interneta starpniecību, uzturoties mājās, viņu piereģistrē reālā skolā – Krievijā. Tagad kaimiņvalstī ir skolas, kas oficiāli noformējušas tālmācības programmas, pie tam eksāmenus pieņem reāli: vecākiem ar bērniem jābrauc uz Krieviju, piemēram, 9.klases beigās," paskaidroja Sohina.
Ja kādi dienesti Latvijā nolems pārbaudīt vecākus, sak, vai viņu bērns mācās, pietiek tikai uzrādīt izziņu, ka viņš reģistrēts reālā skolā Krievijā. Ja arī ģimene pie tam dzīvo Latvijā... nu, ko lai dara, tā gadās. Pieņemsim, neviens taču neliedz vecākiem regulāri ar Krievijas vīzu izbraukt no Latvijas un atgriezties.
Šajā ziņā likumi Latvijā, maigi sakot, ir nepilnīgi. Paskatieties, cik daudzi aizbraukuši uz to pašu Īriju, bet vēl arvien reģistrēti šeit, un pie tam valsts, pateicoties viņiem, saņem naudu no ES, jo summa tiek sadalīta pa valstīm atbilstoši reālajam iedzīvotāju skaitam.
"No otras puses, mēs taču pagaidām nevaram zināt, kas notiks Latvijā, kad vecāki vienu pēc otra izņems bērnus no vietējām skolām un pārvedīs uz mācībām Krievijā. Domāju, tā vēl nav masveida parādība, un ierēdņi var tam nepievērst īpašu uzmanību," konstatēja Sohina.
Ministre Šuplinska un viņas baisākie murgi
Var saprast vecākus, kuri skatās uz Krievijas pusi, – viņi taču nevēlas, lai bērni saņemtu vāju izglītību Latvijas skolā, ko izkropļojušas dažādākās reformas, tostarp arī tagadējā, kas iznīdē mazākumtautību mācību iestādes. Tagad izglītības ministres Ilgas Šuplinskas lieliskās idejas tikai mudina vecākus pēc iespējas ātrāk iekārtot bērnus Krievijas skolās.
Viena no ministres idejām: gada laikā sagatavot skolotājus, lai tie, pēc viņas vārdiem, būtu "izglītības menedžeri", kuri vienkārši virza bērnus internetā, kur iespējams sameklēt jebkuru informāciju. Tādiem menedžeriem pašiem vajag kārtīgi izstudēt mācību grāmatas, bet pēc tam iepriekš pagūto vielu stāstīt bērniem. Domāju, jūs man piekritīsiet: tikai reta māmiņa pēc tādām Šuplinskas idejām negribēs pārvest bērnu uz skolu Krievijā un pēc iespējas ātrāk.
Vēl viena pārsteidzoša ministres ideja ir kompetenču reforma, kam ministrija jau gatavo visas skolas. Tā paredz, ka būs parastās un tā saucamās elitārās skolas. Pats par sevi saprotams, elitārajās saglabāsies labākās, izmēģinātās vecās izglītības metodikas. Toties parastās būs līdzīgas "publiskajām skolām", kas jau sen ir Rietumos (piemēram, ASV). Vecāki tajās nodod bērnus, lai viņus kāds pieskatītu, bet zināšanas ir tālu aizmugures plānā.
Ne velti Šuplinska bieži tikās ar ASV bijušo vēstnieci Latvijā Nensiju Petitu, kura viņai, šķiet, iefiltrējusi prātā vairākas gaišas idejas, un tās dzinušas asnus auglīgā augsnē. Nav grūti noprast, cik izglītoti būs jaunieši, ar kuriem nodarbosies tikai vienu gadu studējušie pasniedzēji.
Izglītības sistēma, kurā priekšrocību ir vairāk
Jūlija Sohina pastāstīja, ka patlaban nebūt ne visas Krievijas skolas piedāvā tālmācību. Tiesa, redzams, ka iespēja tiek pārdomāta aizvien biežak: gatavojas, izstrādā atbilstošās programmas. Uzdevumu risina arī Krievijas Izglītības ministrija.
Šobrīd vairākas skolas piedāvā tikai nodarbības tālmācībā, taču bērnu pie sevis nereģistrē. Tomēr ir skolas, kas saņēmušas visas nepieciešamās atļaujas. Tās organizē tālmācību bērniem un reģistrē viņus reālajā skolā, ar kuru noslēgts partneru līgums.
"Tālmācība nav bezmakas pakalpojums, un ir atkarīga no liela skaita parametru. Tā maksā 50-200 eiro mēnesī. Protams, privātskolās Latvijā, kur padziļināti māca krievu valodu, viss maksā dārgāk. Tomēr nav zināms, vai bērnam ir labāk mācīties Krievijas skolā no Latvijas. Ir savi plusi un mīnusi," atzīmēja Sohina.
Pirmkārt, vecākiem, kuri piereģistrējuši bērnu tālmācībā Krievijas skolā, pašiem maksimāli jāiedziļinās aapmācības procesā, tas ir loģiski.
Otrkārt, Sohina atgādināja, vecākiem ir jāsaprot, ka skola nozīmē ne tikai grāmatas un burtnīcas, bet arī jaunieša socializāciju. Tiesa, valda viedoklis, ka pašreizējā socializācija skolā ne vienmēr ir laba, drīzāk gan otrādi. Labāk lai bērns socializējas interešu pulciņos, sporta sekcijās un tā tālāk. Šajā jautājumā strīdi ir lieli, tomēr vecākiem, kuru bērns mācās tālmācībā, ir jāizprot un jārisina arī viņa iejušanās sabiedrībā.
Treškārt, KF Izglītības ministrija ir izsniegusi licences skolām tālmācības organizēšanai, taču pie tam nevar atbildēt par izglītības kvalitāti. Kādi būs skolotāji? Tas nav zināms. Krievijā vēl nav valsts tālmācības izglītības programmas...
Tomēr nekādas sūdzības par tālmācību vēl nav saņemtas, lai arī aug vecāku slodze bērna audzināšanas aspektā. Protams, jo vairāk būs pozitīvu atsauksmju, jo biežāk vecāki izņems savu bērnu dokumentus no Latvijas skolām. Taču galvenais tālmācības pluss nav apstrīdams: mācības notiek bērna dzimtajā valodā.