Latvijas Valsts drošības dienests kārtīgi pameklēja un saskatīja jaunus riskus Latvijas konstitucionālajai iekārtai. Izrādās, Maskava viltīgi kārdina izglītotos jauniešus, savā feļetonā raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs. Mēs te izglītību krievu valodā slēdzam, bet viņi laižas uz Krieviju. Dīvaini, vai ne?
Vai jums kādreiz dzīvē ir gadījies, ka jūsu orinetācija ir apdraudēta? Ak tā, bail pat atcerēties? Tad iedomājieties, kā jūtas valsts, kuras orientācija ir apdraudēta? Šaubas, atklāsmes, slepenas vēlmes, paklusām pa internetu, miegā – visvisādas ainas, sviedri un bļāvieni. Un pie sāniem viltīgā pavedinātāja – te ar aci piemiedz, te neviļus pieskaras, te acīs paskatās tā, ka... vārdu sakot, šermuļi pa kauliem.
Latvija savu orientāciju ir izvēlējusies tik stingri, ka pat mazākā uzmanība no malas acumirklī visu apdraud. Vārdu sakot, ideāls ģimenes galva, galvenais – lai tik neviena skuķa blakus nebūtu. Bet Kremlis pastāvīgi pabāž visādus kārdinājumus. Valsts drošības dienests to visu kārtīgi apskatīja un pēkšņi aptvēra, ka Krievijas Federācijas mērķtiecīgajā darbā ar Latvijā dzīvojošo tautiešu jauno paaudzi pastāv ilgtermiņa risks Latvijas konstitucionālajai iekārtai.
Ko tad īsti tā Krievija dara? Lieliski zinot, cik smaga ir demogrāfiskā situācija Latvijā, tā atver durvis jauniešiem izglītības saņemšanai Krievijā. Tur zina, kā mēs te mokāmies: jauniešu ir aizvien mazāk, viņi atkal un atkal brauc prom. Varētu tak slēgt robežas! Nē, gluži otrādi – par spīti Latvijai. Mēs ar grūtībām radām apstākļus teicamai izglītībai, dodam, ko spējam atpaliekošajai krievu paaudzei, aizliedzot mācīties krievu valodā. Viņi var dzīvot, cepuri kuldami. Nē, tie mazie propagandas auklējumi aizvien vairāk un biežāk skatās uz Krievijas pusi.
Tur, protams, viņus apstaro, apstrādā, māca iepelējušu vatņiku ieradumus un sūta atpakaļ visādu ideoloģisko un citu diversiju organizēšanai. Pie tam īpaši bīstami ir tas, ka neatgriezeniskām personības metamorfozēm pietiek ar vienu vienīgu reizi. Atliek tikai reizīti aizbraukt uz to drūmo un atpalikušo valsti, lai sāktu runāt kā visīstākais Kremļa skaļrunis.
Ja nu tā, ja nu mums neļauj veikt dabisko atlasi un apdraud valsts orientāciju, tad jau mums šeit steigšus jāsper atbildes soļi. Ja jau mēs nevaram aizliegt mācības krievu valodā kaut kādā tur Rjazaņā, bet pašu mājās jau esam aizlieguši, vajag vispār ar likumu aizliegt mācīties krievu valodā. Ko, jau esi pamācījies? Tad dzīvo turpat.
Daži piedāvā neizšķiest cilvēkus. Sak, nevajag "čemodāns-vilciens-Krievija", cilvēku jau ir tik maz, ka nevajag izšķiest pat vatņikus. Starp citu, nesen viens no tām aprindām negaidot ļāva patriotiem saskatīt kaut ko labu. Sak, talantīgie krievi brauc mācīties uz Krieviju, bet netalantīgajiem tas dod labumu – mazāka konkurence. Varbūt tā vajag, varbūt tāda ir mūsu pieticīgā nākotne: netalantīga, toties savējā? Man iebilst – sak, nu jau tā vairs nav nākotne, tā ir tagadne. Par ko tad uztraucas drošības dienests? Jo mazāk smadzeņu, jo mazāk jautājumu par orientāciju.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.