RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Savu publikāciju ar stāstu par dzīvi Lielbritānijā bijušais Latvijas iedzīvotājs publiskoja Facebook. Publikācija ātri kļuva populāra – sociālo tīklu lietotāji sāka aktīvi ar to dalīties un rakstīt komentārus autoram. Daži atzīmēja, ka Mārtiņa stāsts viņus aizkustināja līdz sirds dziļumiem, ka pat sagribējās raudāt.
Anglijā dzīvojošais vīrietis sāka ar to, ka pietiekami detalizēti aprakstīja savas ģimenes ikdienu un budžetu.
"Bērniem ir skolas formas - jāpērk pašiem, taču atļauties var. No manas algas, dzīves vietai tērējam mazāk kā trešo daļu, īrējam 3 istabu māju lielu, ar dārzu, garāžu un superīgā vietā, garāža ir ļoti liela," raksta Mārtiņš.
Pēc tam viņš aprēķināja, ka no atlikušajiem 70% algas vēl trešdaļa aiziet rēķinu apmaksai – gāze, elektrība, nodokļi, TV-licence, Internets un telefoni. Pēc kā viņam paliek 40% algas, no kuras vēl 10% aiziet kredīta apmaksai par jauno mašīnu un 30% paliek pārtikai.
"Bet vēl mana sieva arī strādā, un no viņas algas mēs dzīvojam kā cilvēki, ejam uz kino, braucam dabā, pasākumi, drēbes, uzturam vēl 2 automašīnas, bērniem visādas izpriecas u.c. lietas. Strādājam 8 stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai, piektdien parasti beidzam agrāk," apraksta ierastās ikdienas britu latvietis.
Pēc viņa sacītā, darbā viņi ir apdrošināti "līdz zobiem". Un vēl ģimene saņem pabalstus par bērniem, kas sastāda desmito daļu no Mārtiņa algas. Vīrietis pastāstīja arī par to, kā tiek veidotas attiecības starp darba devēju un darbiniekiem.
"Ja darbā grib, lai mēs pastrādājam virsstundas, tad mums palūdz vai nevar, un tur ir pusotra likme, bet var arī nepalikt un neviens nesataisīs briesmīgu seju, bet teiks "have a nice weekend". Šeit es iemācījos spēlēt ģitāru, lai kā laiks skrietu uz priekšu, taču šeit tam laika pietiek," atzīmē stāsta autors.
Vai Latvijā tā ir?
Nav vajadzības pārbaudīt bankas kontu, jo konkrētajā datumā alga tur būs. Un te nav runa par summām, bet par to, kāda daļa paliek no sūri pelnītās naudas, apgalvo Mārtiņš. "Vai Latvijā tā ir? Vai tur tas vispār ir iespējams?" retoriski vaicā vīrietis.
"Tad kā lai es atgriežos savā valstī, ja sveša valsts mani pieņem kā savu pilsoni un pat vairāk, tādu atbalstu nekad, nekad neesmu jutis Latvijā, jā es esmu darba rūķis un daudz strādāju, taču šeit arī labi saņemu. Atceramies, ka dzīvē pats dārgākais ir laiks, ko tu kādam velti, nav svarīgi, kurā pasaules malā tu esi, esi laimīgs!" nonāk pie secinājuma publikācijas autors.
Tāpat Mārtiņš piebilst, ka ir visnotaļ apmierināts ar britu medicīnu – pie ģimenes ārsta var nokļūt bez jebkādām rindām, kā arī pie zobārsta, ja nepieciešams. Bērni saņem jebkādas zāles par brīvu, jo bērni ir prioritātē, un attieksme pret viņiem ir fantastiska. Par spīti dažādiem viedokļiem, arī ar ātro palīdzību te viss ir labi – atbrauc operatīvi, kamēr tu vēl runā ar operatoru.
"Visā visumā esam laimīgi, pietrūkst tikai zemītes uz kuras spēru pirmo soli, kurā dus mana vecmāmiņa, vectētiņš, tētis... kur satiku savu burvīgo sievu, kur arī mūsu bērni spēra pirmos soļus..." ar nožēlu stāsta autors.
Sevišķi nostalģija pārņem mirklī, kad svešatnē kāds dzied dziesmas par Latviju. tas ir pats sāpīgākais brīdis, nevis politika, raksta Mārtiņš.
"Šeit nav ņaudēšana, te ir skaidri pateikts, ka pie galda sēž lielais lācis, vilks un zaķītis, kā lācis ar vilku dziedās, tā zaķītim jādanco, un neko tur nevar izmainīt bez kārtīgas cīņas, kurā zaudētu ikviens iedzīvotājs, jo nav arī šī spēka, kas bija mūsu senčiem. Ir izgudrotas tehnoloģijas, kas jauniešiem piever acis un novērš uzmanību visā pasaulē, tā ka meklējiet ceļu paši, bez politikas, bez valdības," rezumēja autors savu bēdīgo stāstu ar mīklainām idiomām.
Neizturēja slavas mirkli
Nelielā laika brīdī Mārtiņa publikācija saņēma simtiem cilvēku atzīmju "Patīk" un pārpublicēšanu. Diemžēl, stāsta autors, acīmredzot, neizturēja tik strauji augošu popularitāti un drīz vien izdzēsa savu publikāciju.
Atgādināsim, ka pētījumi, kas skar Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu uz ārzemēm, liecina: algas apmērs nav tas būtiskākais faktors, lai atgrieztos Latvijā. Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu veicina vairāki faktori, tostarp darba vide, attieksme un personīgi apstākļi. Svarīgi, lai darba devējs normāli attiecas pret cilvēkiem un komunicē, paziņoja vienā no intervijām Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga.