RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Latvijas Krievu savienības līderi Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs apsprieda jaunākās prezidenta Egila Levita intervijas un aicināja visus nevienaldzīgos piedalīties kārtējā masveida akcijā par bilingvālās izglītības aizsardzību 5. oktobrī. Diskusijas videoieraksts publiskots partijas Facebook lapā.
Latvieši nevēlas "atvērties"
Miroslavs Mitrofanovs atgādināja, ka prezidenta Levita neseno runu saturs grozījās ap jēdzienu "atvērtais latviskums".
"Diemžēl vai par laimi, mums regulāri nāksies atgriezties pie šī termina, jo tas ir tas, ko šobrīd valsts piedāvā mums, valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, integrācijas vietā, par kuru mums stāstīja deviņdesmitajos gados, sabiedrības saliedēšanas vietā, par kuru mums stāstīja pirms dažiem gadiem," uzskata Mitrofanovs.
Viņš atzīmēja, ka Levita runas neizraisa sajūsmu latviešu vidē.
"Viņam ļauj izteikties, taču ovācijas, viņa domas citēšana, atbalsts un attīstīšana nenotiek. Viņš tomēr ir svešs šajā vidē. Uz viņa piedāvājumu par "atvērto latviskumu" paši latvieši raugās ar lielu piesardzību, jo viņiem piedāvā padalīties ar kaut ko tādu, kas ir viņiem un ko viņi nevēlētos atdot cittautiešiem, kuri dzīvo blakus viņiem.
Levita pozīcija pilnībā sakrīt ar latviešu politikas eliti prasībās par krievu un citu Latvijas Republikas nacionālo minoritāšu asimilāciju bez atrunām. Taču Levits paziņo, ka it kā latviešu platforma – valoda un kultūra – ir atvērta," saka politiķis.
Levita kļūda
Taču patiesībā tas tā nav, turpina Mitrofanovs. To var redzēt pēc skolu reformas, kurai mehāniski jāaizvieto krievu valoda ar latviešu un kurai nav nekāda dziļa satura. Nekādus īpašus ieguvumus bērni un viņu vecāki neiegūs, taču visa tā segregācija, pret kuru it kā uzstājas Levits, nostiprinās vēl nopietnāk.
"Man bija šoks, ka Eiropas tiesas tiesnesis jauc jēdzienus "minoritāšu tiesības" un "segregācija". Absolūti skaidri paziņots, ka minoritāšu skolas nav segregācijas pazīme, tas ir absolūti normāli un tam ir jāpastāv multikulturālā sabiedrībā," atzīmēja Tatjana Ždanoka.
Reformas rezultātā blakus skolām, kur bērni mācās dzimtajā latviešu valodā, būs segregācijas skolas, kur bērni mācīsies valsts, bet ne krievvalodīgajiem dzimtajā valodā.
"Šīs divas paralēlās sistēmas: gan tur, gan tur tiek izmantota latviešu valoda, taču vienā bērni atrodas priviliģētā stāvoklī, jo viņiem ir vieglāk mācīties, bet citā bērni mokās, cieš, atpaliek un viņiem rodas dažnedažādas problēmas," uzsvēra Miroslavs Mitrofanovs.
Svarīgi nodemonstrēt masveidīgumu
Sakarā ar to Latvijas Krievu savienība rīko kārtējo protesta akciju 5. oktobrī, kura, kā norādīja Mitrofanovs, notiks jebkuros laikapstākļos. Maršs startēs pusdienlaikā no Rātslaukuma.
Pēc akcijas oktobrī plānots rosināt jautājumu Eiropas Parlamenta klausīšanā novembrī, taču, lai vērā ņemami paziņotu par šīm problēmām Eiropas līmenī, ir nepieciešams, lai krievu skolu aizstāvības akcijas būtu patiešām masveidīgas, atzīmēja eirodeputāte Tatjana Ždanoka.
"Mums ir jāparāda viņiem milzīga protestējošu cilvēku skaita bildīti Rīgas ielās. Draugi, aicinu atnākt un parādīt savu attieksmi pret to, ko jūs izjutīsiet jaunā mācību gada pirmajā mēnesī, kad mūsu bērnus centīsies mācīt latviešu valodā skolotāji, kuriem dzimtā valoda ir krievu, un viņiem pēc visiem starptautiskiem kanoniem pirmām kārtām ir jādomā par labāku materiāla apgūšanu, un tas nozīmē, pēc tiem pašiem starptautiskiem kanoniem, pasniegt dzimtajā valodā," uzsvēra Tatjana Ždanoka.