RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Nepilsoņu jautājums joprojām tiek izmantots politiskajās diskusijās, taču vairs nav interesants nedz sabiedrībai kopumā, nedz atsevišķiem cilvēkiem, paziņoja Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Prezidenta Konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos locekle Jeļena Matjakubova radio Baltkom ēterā.
Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra 2019. gada jūlija datiem, 2019. gada 1. jūlijā Latvijas nepilsoņi bijuši 220 491 cilvēks, jeb 10,6% valsts iedzīvotāju. Naturalizācijas tempi pēdējo gadu laikā paliek zemi – pērn naturalizējās vien 930 cilvēki.
"Aktivitāte nonākusi praktiski līdz nullei. Šobrīd naturalizācijas procesam ir gatavi vien tie, kas iebrauc un apzināti izvēlas šo valsti dzīvošanai vai tranzītam uz dzīvošanas valsti. Samazinājies Naturalizācijas lietu pārvalžu daudzums un tajās strādājošo cilvēku skaits, jo nepieciešamība pilsonības iegūšanā ir minimāla. Reiz tā bija spraigākā politiskā diskusija, kam, kā, ar kādiem nosacījumiem jāpiešķir pilsonība. Tagad viss ir unificēts, bet šis temats nav aktuāls nedz cilvēkam, nedz sabiedrībai kopumā," paziņoja Matjakubova.
Pēc viņas domām, galvenais pilsonībā ir nevis papildu iespējas, bet gan iekšējā izjūta.
"Tā tomēr ir anomāla situācija – tāds cilvēku skaits, kuri nav noteikuši savu statusu pašiem sev. Juridiski viss ir noformēts, ir nepilsoņu pases, kas, protams, pats par sevi ir absurds. Taču man svarīgāka ir sabiedriskā identitāte. Personīgā, pilsoniskā pozīcija. Un te man ir jāatzīst, ka mans optimisms, mana vēlme pirms 10-15 gadiem motivēt cilvēkus, pārliecināt, ka pilsonība ir jāiegūst un aktīvi jāpieslēdzas sabiedrības darbībā, nenostrādāja," pateica Matjakubova.
Pēc viņas sacītā, nepilsoņi nejūt, ka valstij ir svarīga viņu pilsoniskā pozīcija.
"Ļoti daudzi nav izlēmuši, es atceros krievu cilvēku vidū pirms 10 gadiem sākās citas valsts pilsonības iegūšanas vilnis, ne Latvijas. Un tas arī bija noteikts solis un sava noskaņojuma demonstrēšana. Bet kāds ērti eksistēja bez pilsonības. Man šis temats ir pietiekoši sāpīgs. Cilvēki neizlēma, cilvēki aizgāja no aktīvas pilsoniskās pozīcijas. Tās ir viņu tiesības, tā ir viņu demonstrācija. Viņi neizjūt nepieciešamību viņu pilsoniskajā pozīcijā no valsts puses," paziņoja Matjakubova.
Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem, kuru 2009. gadā veica Sorosa fonda "Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinālumi" ietvaros, galvenie pilsonības neiegūšanas iemesli bija gaidīšana, kad pilsonību piešķirs automātiski (27,5%), nespēja nokārtot nepieciešamos eksāmenus (18,3%), principiāla nevēlēšanās naturalizēties (10,2%).
Nepilsoņu aptauja tika veikta arī pētījuma "Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze" ietvaros 2012. gadā. Atbilžu vidū uz jautājumu, kādēļ nepilsoņi nevēlas iegūt pilsonību, varēja izcelt sekojošās: uzskata, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski (25%), nevar nokārtot eksāmenus (21%) vai gaida šīs procedūras vienkāršošanu (17%).
Maskavā masveida nepilsonības institūtu uzskata par Eiropas Savienības apkaunojumu. Pēc Krievijas ārlietu ministrija Sergeja Lavrova sacītā, šīs parādības likvidācijas lietā sava loma jānospēlē ne vien EDSO un ES, bet arī NATO blokam. Kādas preses konferences laikā Krievijas ĀM vadītājs salīdzināja nepilsoņu pases ar "vilku biļetēm" un pauda cerību, ka tā vai savādāk, taču problēmas risinājums tiks atrasts.