RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Latvijā paviesojušies Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti, pēc kā SVF publicēja paziņojumu par valsts makroekonomisko stāvokli un sniedza vērtējumu Latvijas finanšu sektoram, vēsta Mixnews.lv.
Izrādījās, ka, neraugoties uz visiem Latvijas pūliņiem, SVF eksperti joprojām nav gandarīti ar tās paveikto.
Moneyval komisija iepriekš pagarināja rekomendāciju ieviešanas termiņu Latvijai līdz 2019. gada augusta beigām. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa toreiz stāstīja, ka tas esot noticis, pateicoties tam, ka naudas atmazgāšanas apkarošanā Latvijai izdevies sasniegt ievērojamu progresu. Viņa apgalvoja, ka lielākā daļa starptautisko iestāžu rekomendāciju ir ieviesta, un jau ir sagatavots pirmais ziņojums. Taču acīmredzot ar to izrādījies par maz.
SVF atkal norāda uz Latvijas atpalikšanu finanšu noziegumu apkarošanas jomā un draud iekļaut valsti "pelēkajā sarakstā". SVF vērš uzmanību uz to, ka Latvijai nekavējoties jāievieš Moneyval rekomendācijas un aktīvāk jāuzrauga bankas ar augstu risku.
Taču Latvijas reformas finanšu sektorā tika atzītas par riskantām, jo tās var iedragāt uzticību Latvijas finanšu sektoram un apdraudēt tā stabilitāti.
Tāpat SVF paziņojumā tiek norādīts, ka līdz ar ārzemju klientu noguldījumu apjomu samazinājumu riski, kas saistīti ar šo klientu kontiem, kļuvuši koncentrētāki bankās, kuras tos apkalpo. Šajā sakarā SVF iesaka uzlabot informēšanas kārtību par aizdomīgiem darījumiem.
Turklāt SVF norāda uz to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) nav specifisku norāžu attiecībā uz biznesa modeļu pārorientēšanu, tādēļ banku pieeja risku samazināšanai ir atšķirīga.
Tikmēr Latvijai jau tuvākajā laikā ir jāsniedz Moneyval savs pirmais ziņojums, kurš tiks izskatīts Moneyval plenārsēdē Strasbūrā decembrī. Latvija lūdz paaugstināt vērtējumu desmit punktos, kuros tika atzīts, ka starptautiskās prasības tiek ievērotas vien daļēji.
Kā Latvija apkaro "atmazgāšanu"
Moneyval komisijas eksperti publiskoja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā 2018. gadā un norādīja uz to, ka, ja valsts nelabosies, tad nonāks "pelēkajā sarakstā", kas ārkārtīgi negatīvi ietekmēs tās ekonomiku. Latvijai tika ieviests pastiprinātas kontroles režīms, jo tā saņēma zemus vērtējumus virknē šīs nozares kritēriju.
Tostarp Moneyval speciālisti nolēma, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir maz efektīvas jautājumos, kas saistīti ar patiesā labuma guvēju noteikšanu un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanu.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš 2019. gada februārī apsolīja labot valsts reputāciju un uzsākt finanšu sektora kapitālremontu.
Kariņš ziņoja, ka plāno atbrīvot tirgu no tām bankām, kas neapkaro finanšu noziegumus. Viņš parakstīja vairākus rīkojumus par finanšu sektora kontroles reformēšanu. Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars paziņoja, ka nozares sakārtošanai izstrādāti attiecīgi likumu grozījumi un tie tiks pieņemti.
"Kapitālremonts" noveda pie tā, ka nerezidenti sāka aktīvi izvest naudu no Latvijas bankām. Un dotajā brīdī no Latvijas jau ir izvesti aptuveni 10 miljardi eiro. Un ir vērts uzsvērt, ka tie ir tikai starprezultāti cīņā par Moneyval rekomendāciju ievērošanu, zem kuru karoga pilnā gaitā norit šis finanšu sistēmas "kapitālremonts".
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale atzīmēja, ka tik liela naudas aizplūšana likusi ar nerezidentu biznesu saistītajām bankām izvērtēt savu darba modeli. Tagad ir grūti prognozēt, cik finanšu un kredīta iestādes spēs izturēt konkurenci un strādāt jaunajos apstākļos.
Problēmas mērogs ir vērā ņemams. Depozīts ir galvenais un lētākais resurss banku darbības finansēšanai (tas ir, nākamajai šīs naudas "tālākai pārdošanai" kā kredītam). Banka strādā, pateicoties procentu starpībai.
Tagad depozītu bāze ir samazinājusies, tātad banku resursi ir sadārdzinājušies. Starpību kompensē klienti, un tie, kam ir iespēja, aiziet pie citām bankām, kur nauda ir "lētāka".