RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas domām, valstī jāpiesaista ārvalstu studenti, taču prestižs ir jāveicina. Par to Šuplinska pastāstīja raidījuma DELFI TV ar Jāni Domburu ēterā, vēsta Mixnews.lv.
Raidījuma vadītājs uzdeva jautājumu par studentiem no Indijas un Uzbekistānas. Uz ko Šuplinska atbildēja, ka augstākās izglītības eksporta potenciāls var un ir jāattīsta. Un šajā attīstībā palīdzēt var universitāšu pārvaldes reforma.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vadītājas domām, ja šo procesu iesāk, izglītības eksports kļūs dabisks, savukārt studenti sāks braukt no Eiropas Savienības valstīm, nevis tikai no Uzbekistānas un Indijas. Taču Šuplinska norādīja, ka nevēlas nevienu padzīt no Latvijas, taču studenti no Eiropas – tas ir rādītājs tam, kam izglītību valstī augstu vērtē.
Latvijā, saskaņā ar 2018. gada rādītājiem, vislielāko ārvalstu studentu procentu sastādīja indieši – 24,7%. Otrajā vietā – Uzbekistānas pilsoņi – 14,8%. Trešajā vietā – studenti no Vācijas – 11,9%, ceturtajā – no Krievijas – 6,4%, piektajā – no Zviedrijas – 4,8%, savukārt sestajā – ukraiņi – 4,4%.
Šuplinska atzinās, ka gaida izmaiņas šī saraksta pirmajās rindās.
Turklāt viņa norādīja, ka Latvijas Universitāte (LU) šogad nav sasniegusi savu mērķi ārzemju studentu skaita ziņā. Viņa uzsvēra, ka viņai esot zināms, kas varēja kļūt par tā šķērsli. Viens no šiem iemesliem ir birokrātija – ilgas studentu pārbaudes.
Toties Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) rādītāji ir ļoti labi.
Vērts atgādināt, ka aprīlī Saeima konceptuāli atbalstīja piedāvājumu atļaut studentiem no trešajām valstīm strādāt Latvijā pilnu likmi. Tas ļaus aptuveni 5000 studentu no trešajām valstīm pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū.
Likumprojekta autori norādīja, ka iniciatīva palīdzēs ne vien piesaistīt jaunas darbarokas, bet arī apkarot ēnu ekonomiku, jo šobrīd daudzi studenti jau strādā vairāk nekā 20 stundas nedēļā – jeb kā reizi pilnu likmi, taču grāmatvedībā to nedrīkst norādīt.
Taču Nacionālā bloka deputāti pretojās iniciatīvai. Tostarp kebabnīcu apkarotājs Jānis Dombrava apgalvoja, ka jaunā kārtība negatīvi ietekmēs studentu sekmību, tādēļ kvalitatīvas augstskolas iestājas pret to.
Cits Nacionālās apvienības deputāts – Aleksandrs Kiršteins paziņoja, ka uz Latviju bieži brauc bagāto Vidusāzijas vecāku bērni, kuri nopirkuši diplomus. Savukārt pašai Latvijai vajadzīgi nevis studenti no bijušajām padomju republikām, bet gan vācu speciālisti. Kiršteins norādīja, ka nav pret viesstrādnieku piesaisti, taču uzskata, ka pēc līguma izpildes viņi ir jāsūta atpakaļ uz dzimteni pēc arābu valstu piemēra.