RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Krievijas vēstniecība Latvijā nespēj saprast Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča "loģiku", kurš nesen apgalvoja, ka Padomju Latvija nekad nav pastāvējusi.
Atgādināsim, ka latviešu politiķis, kurš kritiski komentē teju vai katru Krievijas ĀM un citu diplomātisko struktūru ziņu, kas skar Baltiju, 27.augustā publicēja domu, kurā veselo saprātu atrast ir grūti. Savā lapā Twitter Rinkēvičs klāstīja, ka padomju Baltijas republikas nekad neesot pastāvējušas.
"Padomju Savienība okupēja Baltijas valstis Hitlera un Staļina vienošanās ietvaros. Pēc tam tās atjaunoja neatkarību un tagad ir mūsdienīgas, neatkarīgas un tiesiskas valsts. Ir meli, lieli meli un Krievijas ĀM tvīti," uzrakstīja Rinkēvičs, komentējot Krievijas ĀM publikāciju no 27.augusta, kurā teikts: "90.gadu sākumā Baltijas valstis ieguva neatkarību. Notikums dāvāja cerību, ka Padomju Savienības Baltijas republikas kļūs par mūsdienīgām un demokrātiskām tiesiskām valstīm, taču tas diemžēl nav noticis."
Rinkēvičs neaprobežojās ar vienu komentāru. Nākamajā dienā pēc savas publikācijas Twitter Rinkēvičs uzrakstīja izaicinošu komentāru Facebook. viņš pārpublicēja saiti uz rakstu portālā LSM angļu valodā ar virsrakstu "Russian foreign ministry takes far out pot shot at Baltics" – par to pašu KF ĀM publikāciju.
Komentārā Rinkēvičs apgalvoja: "Lai ko viņi pīpētu, tas ir kaut kas stiprs."
Baltijas valstīs regulāri izskan frāzes par "padomju okupāciju". Maskava šādai interpretācijai kategoriski nepiekrīt.
Krievijas vadība vairākkārt norādījusi, ka par Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas pievienošana PSRS atbilda tālaika starptautiskajām normām.
Resors norādīja, ka termins "okupācija" nav piemērots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, karaspēks tika ievests saskaņā ar līgumu un Baltijas republiku vadības spilgti izteiktu piekrišanu.
Pie tam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atrodoties Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), darbojās nacionālās varas iestādes.