Politika

Dalīt nodokļus saskaņā ar darba vietu skaitu: Pūce par pašvaldību reformu

Latvijā virzās uz priekšu pašvaldību reforma. Tās īstenošanā piedalās pat iedzīvotāji, un pienācis laiks padomāt, kā mainīt nodokļu iekasēšanas sistēmu.
Sputnik

RĪGA, 29. augusts – Sputnik. Apkārtējās vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzskata, ka administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā jau pusceļš ir noiets, vēsta Mixnews.lv.

Pūce pastāstīja, ka 114 pašvaldībās veiktas konsultācijas, kurās saņemti ierosinājumi un iebildumi. Rezultātā sagatavots pārskats valdībai.

"Negribam zem tiem krieviem": pašvaldību reforma kā "drauds identitātei"

Pūce norādīja, ka procesā netieši piedalījušies arī iedzīvotāji – viņi zvana, raksta vēstules, uzdod konkrētus jautājumus, kam ministrija cenšas rast atbildes.

Pašvaldību iedzīvotāju teiktais arī tiek ņemts vērā reformas gaitā, ja viņu pretenzijas un ierosinājumi ir pamatoti.

Pūce norādīja, ka tagad jāmaina pašvaldību nodokļu iekasēšanas sistēma.

Ministrs paskaidroja, ka Latvija ir starp valstīm, kuru pašvaldības ir daudzfunkcionālas. Tās sniedz sociālos pakalpojumus, izglītību, apkalpo tranporta tīklu. Jo lielākas ir pašvaldību funkcijas, jo lielāki resursi tām nepieciešami.

Pēc Pūces domām, pašvaldības ienākumiem jābūt atkarīgiem no tās rīcībā esošajām darba vietām, taču pagaidām tas ir tikai viņa viedoklis. Arī grozījumi nodokļu jomā vēl ir jāapspriež.

Ministrs: pašvaldības izstumj jebkuru potenciālu darbavietu

Iepriekš Pūce atklāja, ka pašvaldības visvairāk raizējas par pakalpojumu pieejamību, ceļu infrastruktūru un savu interešu pārstāvniecību. Viņš atzīmēja, ka lielākā daļa pašvaldību pārstāvju iebilst pret reformu. Tiesa, politiķis uzsvēra: tas nenozīmē, ka reforma tiks atcelta.

Jāpiebilst, ja administratīvi teritoriālā reforma, ko Saeima atbalstīja martā, ir viena no Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm.

Pagaidām Latvijā ir 119 pašvaldības. VARAM plāns paredz atstāt tikai 36. Pie tam virkne pašvaldību kategoriski iebilst pret saplūšanu ar kaimiņu novadiem – tās dotu priekšroku citiem variantiem vai agrākā statusa saglabāšanai.

Konsultācijas ar pašvaldībām turpināsies līdz 2019.gada septembrim.