Mediji pastāstīja, ar ko draud ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

Vācu izdevumā uzsvēra, ka tieksme ieviest ierobežojošos pasākumus ir tik liela, ka netiek ņemtas vērā iespējamās sekas.
Sputnik

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Vašingtonas sankcijas pret kompānijām, kuras piedalās "Ziemeļu straumes 2" būvniecībā, varētu radīt zaudējumus pašām ASV, tostarp amerikāņu naftas un gāzes projektiem Meksikas līcī, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz vācu avīzi Handelsblatt.

"Vācijas redzējumā (likumprojekta – Sputnik) nosaukums jau izskatās pēc nekaunības: "likums par Eiropas enerģētisko drošību" – tā skan nesenie sankciju draudi no Vašingtonas," teikts materiālā.

Raksta autors norāda, ka Eiropas kompānijām, pret kurām vēršas ASV, ir nozīmīga loma pasaules enerģētikas tirgū. Taču vēlme ieviest ierobežojošos pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2" ir tik liela, ka netiek ņemtas vērā iespējamās sekas.

Mediji: ASV "Ziemeļu straumes 2" dēļ var atkārtot Reigana izgāšanos

Tā, piemēram, var tikt apdraudēti projekti Meksikas līcī. Handelsblatt atgādina, ka daudzu gadu garumā Eiropas kompānijas uzstājās darba veicēju kārtā priekš amerikāņu kompānijām Chevron un Exxon Mobil un nodarbojās ar cauruļvadu ielikšanu. Ātri nomainīt sankciju sarakstā iekļautos uzņēmumus neizdosies.

Autors raksta, ka ASV ekonomika izskata sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" kritiski. Turklāt ierobežojošie pasākumi var kaitēt Amerikas dabasgāzes eksportam, jo Eiropas patērētāji var samazināt nākotnes SDG importu no ASV par labu degvielas piegādēm no citām valstīm.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas  un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Patlaban gāzesvada būvniecība pabeigta par 75%.

ASV izdomāja, ar ko var aizvietot sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

Dažas valstis asi uzstājas pret "Ziemeļu straumes 2" būvniecību, apsūdzot Krieviju projekta "politiskajā zemtekstā". Tostarp, pret to iestājas Ukraina, kura baidās pazaudēt Krievijas gāzes tranzītu, kas savukārt nodarīs nopietnus zaudējumus tās nestabilajai ekonomikai, un ASV, kuras ir ieinteresētas savas dārgās sašķidrinātās dabasgāzes piegādēs Eiropai. Daudzi eksperti uzsver, ka šo valstu varasiestādēm ir acīmredzama vēlme nepieļaut gāzesvada palaišanu, kurš var traucēt viņu ekonomiskajām interesēm.

ASV visos veidos cenšas pretoties gāzesvada būvniecībai un draud projekta Eiropas partneriem ar sankcijām. Augusta sākumā ASV Senāta Starptautisko lietu komiteja atbalstīja likumprojektu par ierobežojošiem pasākumiem pret kompānijām, kuras piešķīra kuģus "Ziemeļu straumes 2" cauruļvadu ielikšanai. Sankcijas var tikt piemērotas pret uzņēmumiem no Austrijas, Vācijas, Nīderlandes, Francijas, Somijas un Zviedrijas.

Arī Lietuva, Latvija un Polija kritizē projektu, dēvējot to par politisku. Savukārt Maskava vairākkārt uzsvērusi, ka "Ziemeļu straume 2" jāskata tikai un vienīgi kā ekonomisks projekts.