RĪGA, 19. augusts – Sputnik. Lielbritānijas izstāšanās gadījumā no Eiropas Savienības bez vienošanās, Latvijas iemaksas ES budžetā 2020. gadā varētu palielināties par 23 miljoniem eiro, vēsta Mixnews.lv ar atsauci uz Ministru Kabineta izskatīšanai iesniegto Finanšu ministrijas paziņojumu.
Tāpat ziņojumā teikts, ka neziņa, kura šobrīd pastāv Brexit dēļ, rada nesaprašanu attiecībā uz iemaksām ES budžetā pēc 2019. gada.
Šobrīd Latvijas iemaksas sastāda 250 miljonus eiro. saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, Brexit bez vienošanās šogad izmaksās Latvijai papildu 4 miljonus eiro un vēl 23 miljonus nākamgad.
Iepriekš Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis izteica pieņēmumu, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES varētu izmaksāt Latvijai 18 miljonus eiro. Pēc viņa sacītā, Lielbritānija pēc Vācijas ir otrs lielākais Eiropas budžeta neto iemaksu maksātājs. Visekstremālākā izstāšanās scenārija gadījumā šajā budžetā parādīsies 16 miljardu eiro caurums. Un šo caurumu nāksies lāpīt no citu valstu budžetiem. Lai šī nauda tiktu iemaksāta, kaut kur nāksies vērā ņemami ietaupīt.
Kādi vēl riski sagaida Latviju sakarā ar Brexit
Tāpat Lielbritānijas aiziešana bez vienošanās var ietekmēt Eiropas Savienības budžetu uz nākamajiem septiņiem gadiem – no 2021. līdz 2027. gadam. Kohēzijas fonda budžets tiks samazināts par 20%. Latvija no tā saņem vairāk nekā 4 miljardus eiro gadā, tātad, mīnuss 800 miljoni eiro.
Un, visbeidzot, nopietnākā kataklizma Latvijai bez vienošanās Brexit gadījumā – tautiešu jautājums, kuri šodien dzīvo un strādā Lielbritānijā. Starp 2008. un 2017. gadu no Latvijas aizbrauca apmēram 260 tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vērtējumu, aptuveni 119 tūkstoši Latvijas piederīgo, jeb gandrīz puse no aizbraukušo kopskaita, dzīvo tieši Lielbritānijā.
Viņi regulāri sūta Latvijā palikušajiem radiem naudas pārvedumus – saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm, tas ir vairāk nekā viens miljards eiro gadā. Ja pēc Brexit bez vienošanās visiem Lielbritānijā strādājošajiem ES pilsoņiem nāksies pamest šo valsti, mēs riskējams pazaudēt pusmiljardu eiro.
Tas protams ir pesimistiskākais scenārijs – principā, Latvijas pilsoņi var doties peļņā uz citām valstīm, piemēram, uz Īriju vai Vāciju, vai arī atgriezties Latvijā. Taču tas viss aizņems noteiktu laiku un apturēs vai samazinās naudas ienākumus.
Atgādināsim, iepriekš bija paredzēts, ka Lielbritānija pametīs ES 2019. gada 29. martā. Taču Lielbritānijā radās problēmas ar Brexit nosacījumu līguma ratifikāciju, savukārt izstāšanās bez tā draud gan valstij, gan arī Savienībai ar visnotaļ nepatīkamām sekām, tostarp ekonomikas nozarē.
Rezultātā ES izšķīrās par Brexit datuma pārcelšanu – ne vēlāk kā līdz šī gada oktobra beigām. Taču šobrīd Lielbritānijas valdība, kuru izveidojis jaunais premjerministrs Boriss Džonsons, sākusi pastiprinātu gatavošanos iziešanai no ES bez vienošanās noslēgšanas.