Kolīdz smēķēšanas apkarotāji no Pasaules Veselības organizācijas publiskoja savu kārtējo ziņojumu par vēl bargākas cīņas ar tabaku nepieciešamību, uzreiz, sagadīšanās pēc, parādījās pretējs ziņojums. Tas, būtībā ir politiski filozofisks traktāts par tēmu "kāds gan pretīgums notiekas". Šeit ir skatāms pilns ziņojuma teksts angļu valodā. Šo materiālu pasūtīja vadošā Lielbritānijas cīnītāju organizācija ar smēķešanas apkarotājiem ar nosaukumu FOREST.
FOREST iztulkojams kā "Organizācija par tabakas smēķēšanas brīvību un tiesībām", tā atzīmē 40 gadu jubileju un 40 gadus pirmajiem tabakas aizliegumiem Lielbritānijā.
Un lūk britu dokuments. FOREST ziņojuma autore Džozija Epltona, viņa ir "Manifests" kluba direktore un cīnītāja par cilvēktiesībām, un vēl viņa ir uzrakstījusi grāmatu ar nosaukumu "Oficiozs: valsts sacelšanās, kura bāž savu degunu kur nevajag". Ziņojums kopumā ir par to pašu.
"Kanārijputniņi būrī"
Iesākumam: ziņojums nav par smēķēšanu, bet gan būtībā par rezolūciju, par sociālo apvērsumu, lienošu, nelietīgu un nežēlīgu. Smēķētājus šajā situācijā Džozija dēvē par "kanārijputniņiem būrī".
Tas ir vecs šahtu racēju termins. Cilvēki, kuri baidījās no pazemes gāzes (pēc smakas to nenoteiksi), ņēma līdzi šahtā būri ar kanārijputniņu. Un ja tā pēkšņi, saelpojoties gāzi, krita uz sāna, šahtas racēji nesās augšā.
Tātad Džozijas doma ir tajā, ka tieši smēķētāji ir izvēlēti izmēģinājuma modeļa lomai. Izmēģinājumi notika ar mērķi pārbaudīt, vai sabiedrība pretojas masveida apstulbināšanas un masveida pakļaušanas jaunajiem saimniekiem tehnoloģijām. Iznāca, ka sabiedrība kapitulēja, tiesa, ne bez cīņas, taču kapitulēja, nerodot sevī spēkus pretoties jaunam un nebijušam ļaunumam.
Kas tas ir par ļaunumu – ilga saruna. Tikmēr jums labi aizmirsts fakts: smēķēt lielākoties atmeta (runa pirmām kārtām ir par britiem) nevis pēc asās antitabakas kampaņas sākuma, bet gan pirms tās. Runājot tiešāk, starp 70. gadu vidu un 90. gadu sākumu. Kolīdz sākās aizliegumi, atmetēju līkne asi ieplaisāja, bet kaut kur smēķētāju skaits sāka atkal pieaugt. Tas kopumā ir zināms fakts, taču te ir iemesls aizdomāties.
Un lūk vēl fakts un ne viens vien – no acīmredzamāku faktu sērijas. Tie paši jaunie rietumu sabiedrību saimnieki (vai arī šīs lomas pretendenti) nebūt ne obligāti ir visu veidu aizliegumu cienītāji. Paskatieties, kas ir mainījies kopš 70. gadiem, kuri izvēlēti par atskaites punktu. Kļuva, tieši pretēji, atļauts kas vien tīk.
Homoseksuālisms – lūdzu (agrāk par to sēdināja cietumā, izstūma no sabiedrības). Transdzimums un dzimuma maiņa – cik vien tīk, turklāt atsevišķos gadījumos par to ir gatava maksāt valsts. Vairāku narkotiku legalizācija, sevišķi vieglo, piemēram, marihuānas, soļo, ja ne apkārt planētai, tad rietumvalstīs noteikti. Seksa rotaļlietas jau stāv vitrīnās (cigaretes gan nedrīkst tajās stāvēt). Sadomazohisms kļuvis par cienījamu kino un literatūras tēmu. Turklāt šīs pārmaiņas – kad viss ir atļauts – tiek virzītas arī ar varu.
Kad "viss" ir atļauts
Šajā fonā, raksta Džozija, absolūti neloģiski izskatās situācija ar smēķēšanas un smēķētāju pārvēršanu sociāli izstumtajos. Patiesībā smēķētāji ir absolūti pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. viņi ir lieliski vecāki, lieliski darbinieki. Nekaitīgais nikotīns palīdz viņiem koncentrēt uzmanību un palikt labvēlīgi noskaņotiem pret apkārtējiem.
Un to visi agrāk redzējuši, redz arī tagad. FOREST ziņojumā tiek norādīta svarīga notiekošā īpatnība: kopumā publika neatbalstīja un pat tagad neatbalsta antitabakas kampaņu. Kad tika ieviesti pirmie aizliegumi, milzīgs vairākums bija par to, lai visiem būtu labi – smēķētājiem savas telpas, nesmēķētājiem – savas.
Un pat šobrīd tas tā ir, pēc desmitgadēm ilgas propagandas, kura spiež uz cilvēka vājāko vietu – bailēm no slimībām un nāves. Nesen, piemēram, angļi izvirzīja neveiksmīgu iniciatīvu – bezpiederības (un pēc izskata riebīgas) cigarešu pakas. Angļi veica sabiedriskā viedokļa aptaujas: divi pret vienu! Pēc desmitgadēm ilgās propagandas cilvēki milzīgā vairākumā iestājās pret baisajām pakām.
Un kas tālāk. Nekas. Pakas tika ieviestas. Kaut gan iedzīvotāji neatbalsta.
Tur jau tā visa jēga un notiekošā būtība, skaidro Džozija. Tabaka un smēķēšana gandrīz nejauši tika izraudzītas par pirmo poligonu jaunu smadzeņu skalošanas metožu apgūšanai: kā uzspiest sabiedrībai to, ko šī sabiedrība nevēlas.
Tā ir revolūcija. Tā ir klusa absolūti jaunas elites varas sagrābšana un vecās varas izspiešana. Un šī jaunā elite ir baisi cilvēki.