Vērts atgādināt, ka informācijas bumbu par pasaulē pirmā hiperskaņas ieroča izveidi 2018. gada 1. martā uzspridzināja Vladimirs Putins, paziņojot par to sava tradicionālā vēstījuma laikā Federālajai sanāksmei, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.
Toreiz tas izraisīja mediju ekspertu histērisko ņirgāšanos ("ha-ha, jūs tik paskatieties, kādus izdomājumus un murgus stāsta krievi") un profesionāļu nervozo atturību ("sākumā detalizēti jātiek skaidrībā, un pēc tam jākomentē"). Pēc pusotra gada vairs neviens nesmejas. Hiperskaņas raķešu kompleksu "Avangard" un "Kinžal", raķetes "Cirkon" esamība – to sērijveida ražošanas palaišana un piegāde izmēģinājumu kaujas dežūrai – kļuva par vispāratzītu faktu.
Attiecībā uz amerikāņiem: aizritējušajā laikā Vašingtona visdažādāko instanču personā – sākot ar Valsts Atbildības biroju un beidzot ar Pentagonu – atzina, ka nedz šāda veida ieroču, nedz aizsardzības no tiem ASV nav, savukārt šādu ieroču izveide ir viena no galvenajām valsts militāri tehniskajām prioritātēm.
Taču darbus hiperskaņas bruņojuma jomā Savienotā Valstis patiešām veica, un pietiekami sen. Tostarp, kopš 2000. gada tika veidots lidaparāts Advanced Hypersonic Weapon, raķete X-51A, iznīcinātāja dzinējs un tā tālāk. Tiesa, panākumi nebija lieli, savukārt pēc 2010. gada situācija vispār zināmā mērā apstājās. Taču kopš pērnā ada viss atkal strauji aktivizējās – skaidru iemeslu dēļ, taču ir acīmredzami, ka ASV stipri atpaliek no Krievijas, un perspektīvas, kad izdosies to panākt, paliek neskaidras.
Jādomā, ka Boltons bija domājis tieši šīs izstrādes, kuras it kā krievi esot nozaguši un uz kuru bāzes ātrāk par amerikāņiem izveidoja savus ieročus.
Te, protams, varētu sākt plēst kreklus uz krūtīm un paust sašutumu, ka Krieviju kārtējo reizi nepamatoti vaino visā pēc kārtas. Taču jādomā, ka esošā pret Krieviju vērstā ASV paranoja, tostarp, svaigākais Trampa palīga atmaskošanas stāsts, draud ar daudz negatīvākām sekām pašai Amerikai, nekā Krievijai.
Jo ja mēs ticam Boltona vārdam, tad iznāk sekojošais.
Sākumā amerikāņu izgudrotāji panāca zināmu izrāvienu hiperskaņas tehnoloģijās, taču kaut kādu iemeslu pēc viņiem neizdevās to īstenot konkrētos produktos – vai nu paši nonāca strupceļā, vai nu viņu darbu klasificēja kā neperspektīvu un atņēma nepieciešamo finansējuma līmeni. Pēc tam Krievijas izlūkdienests veiksmīgi nozaga rūpīgi apsargājamus amerikāņu noslēpumus un nodeva tos pašmāju militārās ražošanas kompleksam, kur īsā termiņā uz to pamata tika izveidoti, izmēģināti un nosūtīti sērijveida ražošanā principiāli jauni ieroči, pateicoties kuriem Maskava tagad par daudziem gadiem apsteidz jebkādus potenciālus konkurentus attiecīgajā nozarē.
Šādā situācijas izkārtojumā mūsu valsts izskatās ārkārtīgi inovatīva un ar efektīvu sistēmu ar fantastiski rezultatīviem specdienestiem un ģeniāliem zinātniekiem, savukārt ASV – nožēlojami neveiksminieki, kuri spēj tikai un vienīgi sūdzēties par ļaunajiem konkurentiem un mūžīgo likteņa netaisnību.
Šāda veida aina pasaules redzējumā ir atklāti izdevīga Krievijai, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā nāk no pašiem amerikāņiem.
Lielā politika necieš dižo un lielvalstu vājību, jo pārāk asi konkurē šajā jomā. Pietiek ar vienu vājību – samīdīs un norīs, un Krievija to zina, kā neviens cits.
Pasvītrotu sevis pozicionēšanu vājā un nelaimīgā upura kārtā izmanto parasti nelielas valstis, kuras ir spiestas manevrēt starp galvenajiem ģeopolitiskajiem spēkiem. Dažkārt tas pat nes tām zināmus bonusus – gan politiskus, gan ekonomiskus, taču cieši noslēdz otrajā, vai pat trešajā pasaules politikas ešelonā, garantējot neiespējamību pacelties augstāk lielvalstu hierarhijā.
Tāpēc izbrīna tas, ka šādu taktiku liek lietā Savienotās Valstis – valsts, kuras pašos pamatos atrodas principi "atvairi triecienu un smaidi, neraugoties ne uz ko", "nesūdzies un neļauj ieraudzīt tavu vājību" un tamlīdzīgi.
Ja sākotnējās turienes sūdzības par "krievu draudiem" likās nejaušas svārstības, tagad tās ir pārvērtušās pilna mēroga valsts trendā.
Visticamāk šīs dīvainības atminējums jāmeklē tajā, ka ASV kļuva par pašu ideoloģiskā ieroča upuriem. Mēs esam raduši atmaskot – un taisnīgi darīts – agresīvā liberālā politiskā korektuma ideoloģiju. Taču bieži vien no uzmanības zūd fakts, ka ASV (kā arī Rietumi kopumā) pielietoja to divās versijās – iekšējam un ārējam lietojumam.
Iekšpolitikā tas kļuva par ļoti ērtu instrumentu sabiedrības fragmentēšanai un rezultātā tās manipulācijas vienkāršošanai. Kad jebkāda minoritāte lolo savus aizvainojumus, plēšas ar citām minoritātēm, un kopā tās draudzīgi uzbrūk "priviliģēto balto cisdzimtes vīriešu vairākumam", daudzas sabiedriski politiskas problēmas augstākajai elitei kļūst vieglāk atrisināmas.
Savukārt ārpolitikā tieši sevis uztveres upura kārtā veicināšana daudzām valstīm (tostarp, Austrumeiropas valstīm) izrādījās efektīvs rusofobijas noskaņojumu un viņu ģeopolitiskās izvairīšanās no Krievijas pastiprināšanas mehānisms.
Tas patiešām izrādījās satriecoša pieeja savas rezultativitātes ziņā.
Tikai acu priekšā parādās tās blakusefekts: Amerikas sistēma tik aktīvi to izmantoja, ka pati inficējās ar lielvalstij tik bīstamo upura kompleksu. Turklāt vīruss iekļuvis tik dziļi, ka ietekmējis pat vecās skolas pārstāvjus, kuru vidū ir ar 70 gadus vecais "vanags" Boltons.
Tiesa, ainas pilnībai un tās loģiskajam nobeigumam ASV arī tajā beigās visticamāk apsūdzēs Maskavu.