RĪGA, 16. augusts – Sputnik. Latvijas militārā potenciāla attīstībai aizsardzības nozarē nepietiek ilgtermiņa plānošanas. Pie šāda secinājuma nonākusi Valsts kontrole pēc četru gadu militāro izdevumu revīzijas. Valsts kontrole neatklāj savas atskaites detaļas, jo tā satur informāciju ar ierobežotu piekļuvi, vēsta LNT.
Pēdējo gadu laikā Latvijas aizsardzības budžets ir krietni pieaudzis un sasniedzis 600 miljonus eiro gadā.
"Finansējums, kas tiek paredzēts aizsardzības spēju attīstībā, tiešām tiek izmantots un paredzēts aizsardzībai. (...) Finansējums "iekrīt" tajā "kabatā", kur tas ir paredzēts," norādīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.
Revidenti piefiksējuši atkārtotas problēmas militārās attīstības plānošanā: "pirms iekārtas iegādes netiek apzināts viss dzīvescikls – cik izmaksās uzturēšana, apkope un uzglabāšana, kādas papildu iemaņas nepieciešamas personālam, kā jaunais pirkums tiks integrēts esošajā nodrošinājumā un, beigu beigās, kā iekārta tiks utilizēta".
Viens no šādiem piemēriem – dāņu pretgaisa aizsardzības sistēmas Stinger iegāde pērn, kas tika īstenota bez pietiekošas novērtēšanas un personāla apmācības. Tādēļ pastāv risks, ka tehnika, kura izmaksāja Latvijai 5,5 miljonus eiro, netiks izmantota efektīvi.
"Ja tā sistēma paliks noliktavā un neviens ar to neko nedarīs, tad tā būs izšķērdēta nauda, bet šobrīd mēs nevaram pateikt, ka tas ir neefektīvi. Tāpēc, ka šo sistēmu vēl var lietot," skaidroja Grīnhofa.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons atbildēja, ka tehnika nestāv noliktavā.
"Šīs ir ieroču sistēmas, kur mēs esam veikuši instruktoru apmācību, un šie instruktori apmāca tālāk vienību šīs tehnikas izmantošanai," paziņoja Garisons.
Aizsardzības ministrija sola aptuveni gada laikā šo PGA sistēmu pilnībā iesaistīt bruņojumā.
"Šis bija gadījums, kad bija pieejamas ļoti lētas ieroču sistēmas, ko mēs arī izšķīrāmies iegādāties tajā brīdī. Protams, var gaidīt šo ilgo posmu, bet tad tas būtu neskaitāmas reizes dārgāk," paskaidroja Garisons.
Ir arī citas nepilnības, uz kurām norādīja Valsts kontrole. Sliktās plānošanas dēļ 2017. gadā zemessargiem nepietika individuālās munīcijas. Tāpat Lielbritānijā tika nopirktas lietotas kaujas mašīnas, kurām nepieciešama tehniskā apkope un remontdarbi. Taču attiecīga bāze šādas bruņutehnikas uzturēšanai izveidota netika.
Aizsardzības ministrija apņēmās ņemt vērā visas Valsts kontroles rekomendācijas. Patlaban no 48 rekomendācijām izpildītas ir 25.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Aizsardzības ministrija pastāvīgi sūdzas par līdzekļu trūkumu daudzos virzienos, piemēram, krasta apsardzei un karavīru nodrošinājumam. Savukārt citas ministrijas, tieši pretēji, uzskata, ka Aizsardzības ministrija saņem pārāk daudz un varētu pārņemt daļu to funkciju, piemēram, robežsardzi.