RĪGA, 16. augusts – Sputnik. Bijušais eirodeputāts no Latvijas Andrejs Mamikins apstiprināja, ka PNB Bankas darbības apturēšanas lietā pastāv versija, ka galvenais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs nepaspēja pārdot savas akcijas.
PNB Bankas darbības apturēšana, par ko tika paziņots 15. augusta vakarā, laikam ir kļuvusi par nedēļas galveno ziņu Latvijā. Finanšu ministrs Jānis Reirs apgalvo, ka bankas slēgšana nav saistīta ar Moneyval rekomendācijām vai naudas atmazgāšanu, bet gan liecina par stingru finanšu sektora uzraudzību un tā sakārtošanu: PNB Banka nespēja nodrošināt kapitāla pietiekamību, jeb, acīmredzot, neizturēja konkurenci finanšu sektorā.
Iepriekš ziņots, ka Guseļņikovs jūnijā pārdeva visas viņam un viņa ģimenei piederošās PNB Bankas akcijas kaut kādiem investoriem no Eiropas un ASV. Taču ir ziņas, ka Krievijas pilsonis, kurš šobrīd dzīvo Londonā, nepaguva saņemt darījuma atbalstu no FKTK. Šo versiju apstiprināja bijušais eirodeputāts no Latvijas Andrejs Mamikins savā Facebook lapā.
"Ir tāda versija, jā," atbildēja politiķis uz kādas lietotājas komentāru, kura uzrakstīja: "Esmu praktiski pārliecināta, ka Guseļņikovs nevienam neko nav paspējis pārdot: kopš maija banka jau atradās ECB pārvaldībā, saskaņā ar aktuālākajiem Lursoft datiem, valdē joprojām visi ir ar krievu uzvārdiem. Doma iegāzt "lētticīgos" no Tuvajiem Austrumiem bija, taču šāda veida darījumi notiek tikai ar FKTK atbalstu, bet no viņiem mēs esam dzirdējuši tikai to, ka jūnijā iesniegts pieteikums akcionāru maiņai, turklāt šādas lietas tiek izskatītas visnotaļ ilgi."
Tāpat Mamikins norādīja, ka Guseļņikovam "nepalīdzēja ne tas, ka viņš bija "labs krievs", dzīvoja Londonā, kritizēja Putinu un saņēma atbalstošas zīmes no valdošās politiskās elites (tiesa, Guseļņikovu kritizēja Rimšēvičs, bet kas gan tagad ticēs Rimšēvičam, viņš pats tagad ir "noziedznieks"). Lai kā arī necenstos Guseļņikovs, kā lai neatdala savu "Vjatka Bank" no Norvik, kā lai nepiesaista savā PNB pensionārus (tie šobrīd veido 40% no visiem klientiem, kuri rīt no rīta nespēs ar savām kartiņām norēķināties aptiekās), nekas nelīdzēja".
Atgādināsim, ka Guseļņikovs, Londonas investīciju fonda G2 Capital Partners partneris, kļuva par Norvik Bankas (iepriekšējais PNB Bankas nosaukums) mažoritāro akcionāru 2014. gadā. 2017. gadā Ukrainas Nacionālā Banka (UNB) atteica Norvik Bankai un baltkrievu privātkompānijai iegādāties "Sberbank" meitasuzņēmumu Ukrainā. Tāpat FKTK 2017. gadā bankai piemēroja 1,5 miljonu eiro sodu par to, ka tās klienti pārkāpa sankcijas pret Ziemeļkoreju.
2017. gada decembra beigās kļuva zināms, ka Norvik Banka iesniegusi prasību pret Latviju Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā (ICSID). Pēcāk Guseļņikovs paziņoja tiesībsargājošajām iestādēm un medijiem, ka no viņa centās izspiest kukuļus maksātnespējas administrators Māris Sprūds un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
Pērnā gada februārī Guseļņikovs iegādājās 97,75% "Vjatka Bank" akciju. Šī darījuma rezultātā Guseļņikovs un viņa ģimene pārņēma kontroli pār "Vjatka Bank" bez starpnieka Norvik Bankas personā. Līdz šim ārzemju īpašnieka dēļ "Vjatka Bank" nevarēja, piemēram, pirkt "Sberbank" obligācijas vai strādāt ar militārās ražošanas kompleksa uzņēmumiem.
Pērnā gada novembrī Norvik Banka tika pārdēvēta PNB Bankā. Šī gada martā kontrole pār PNB Banku pēc FKTK lūguma tika nodota Eiropas Centrālajai Bankai, jo Guseļņikovs apsūdzēja korumpētībā arī finanšu regulatora vadītāju Pēteri Putniņu.
Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem, 2019. gada 1. ceturksnī PNB Bankai bija rekordlieli zaudējumi Latvijas banku nozarē – 1,455 miljoni eiro.