RĪGA, 15. augusts — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Ogres novadā, nepilnas stundas brauciena attālumā no Rīgas, Ukrainas holdings "Ovostar Union" plāno būvēt savu pirmo fabriku Eiropas Savienības teritorijā. Akcionāriem Borisam Beļikovam un Vitālijam Veresenko megafabrika Latvijā nozīmē iespēju marķēt olas "Made in EU" un ekspansiju Eiropas tirgū bez kvotām un ierobežojumiem, kas noteikti eksportētājiem Ukrainā. Plānots, ka Madlienas putnu fabrikā būs aptuveni 7,5-8 miljoni dējējvistu – investori no Ukrainas cer izveidot Latvijā un visā Baltijas reģionā "olu" monopolu un neitralizēt konkurentus.
Madlienas pagasts ir kluss un mazapdzīvots – te mīt tikai aptuveni 1700 iedzīvotāji, liels skaits sirmgalvju – pansionāts "Madliena" ir viens no lielākajiem pagasta infrastrūktūras objektiem. līdzās – trase P80 Tīnūži – Koknese. Gados jaunāki iedzīvotāji strādā Ogrē, Salaspilī un Rīgā. Daudz zaļumu, zemnieku lauki un mājas, mierīgi un pašpietiekami cilvēki. Tā ir bijis vienmēr, tomēr jau nākamgad, iespējams, mainīsies.
Liktenīgās zelta olas
Kompāniju grupas Ovostar pārstāvis, SIA "Gallusman" plāno līdz 2020.gada beigām netālu no Madlienas ciema un šosejas P80 uzbūvēt pirmo fabrikas kārtu 60 hektāru teritorijā. Kompleksā būs putnu barības ražotne, biogāzes koģenerācijas stacija, olu un olu produktu ražotne, kurā 30 aplokos (ne būros – tas ir svarīgi no mūsdienu "zaļo" tendenču viedokļa) tiks turēti līdz 8 miljoni vistu. Investoru plāns ietver telpas dējējvistām, aplokus cālēniem, graudu dzirnavas un glabātavas, mēslu žāvētavas un augu eļļas ražotni. Plānots, ka mēslu pagaidu glabātavas un biogāzes ražotnes platība sasniegs 100x280 metrus. Kompānija "VentEko" lēš, ka astoņi miljoni putnu saražos 259 tūkstošus tonnu mēslu gadā.
Ukraiņu projektu plānots īstenot divos posmos: pirmo vistām paredzēto telpu būvdarbus iespējams pabeigt līdz 2020.gada beigām, bet ar pilnu jaudu fabrika sāks strādāt 2026.gada beigās. Kopējās investīcijas – aptuveni 85 miljoni eiro. Plānots radīt 200 darba vietas. Tās ir pozitīvas ziņas Latvijai un deficītā nonākušajai nacionālajai ekonomikai – galu galā ārvalstu investors atradīsies Latvijas jurisdikcijā un maksās nodokļus Latvijā. Par investoru īpaši priecājas pagasts – Aija Romanovska, Ogres pašvaldības pārstāve, neslēpa pozitīvo attieksmi pret Beļikova un Veresenko projektu.
No Latvijas viedokļa, tie ir divi nepārprotami pretendenti uz miljonāru sarakstu, ko ik gadus sastāda žurnāls "Kapitāls". 2017.gadā Boriss Beļikovs un Vitālijs Veresenko pirmo reizi iekļuva žurnāla "Fokus" reitingā nominācijā "100 bagātākie ukraiņi". 2019.gadā uzņēmēji ieņēma 60. un 61. vietu ar 125 miljonu dolāru kapitālu katrs. Kopš 2011.gada holdings "Ovostar Union" kotējas Varšavas biržā un apvieno virkni kompāniju no dažādām valstīm, kas nodarbojas ar olu, kā arī olu produkcijas un putnu barības ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību pasaulē. Holdinga pārdošanas apjoms 2018.gadā – aptuveni 110 miljoni eiro, produkcija tiek eksportēta vairāk nekā uz 50 valstīm. Beļikovs un Veresenko nav īpaši saistīti ar politiku, cik nu tas iespējams Ukrainā, un viņu bizness stabili auga Timošenko, Janukoviča un Porošenko laikā.
"Tas ir monstrs": madlieniešu viedoklis
Saskaņā ar plānu, investīcijām Madlienas pagastā vajadzēja dod Beļikovam un Veresenko izeju uz EZ tirgu bez jebkādām kvotām un robežām.
Gribētos arī tālāk pārrunāt pagasta un Latvijas ekonomikas saulainās perspektīvas "olu" nākotnē, taču situācija ir sarežģījusies – sabiedriskajā diskusijā Madlienā noskaidrojās, ka iedzīvotāji iebilst pret projektu, pašvaldība to atbalsta. Pie tam iepriekš holdings izvērtēja iespējas būvēt fabriku netālu no Valkas un Tukuma. Abās vietās viņi saņēma atteikumu. Ogres novada administrācija ir lojālāka.
Madlienas iedzīvotāji ir satraukti: "Tas ir monstrs." Sabiedriskajā diskusijā madlienieši uzklausīja kompleksa projekta autorus Elīnu Giluci un Artu Bažavsku no uzņēmuma "VentEko", kā arī firmas "Gallusman" pārstāvi Ilvaru Boreiko. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs ar madlieniešiem netikās, lai arī, iespējams, viņš varētu minēt pārliecinošākus argumentus nekā viņa menedžeri.
Pagasta iedzīvotājus satrauc dažādi jautājumi. Ko iesākt ar smaku pirmos divus gadus, pirms nebūs uzcelts rezervuārs? Kur paliks mēsli? Ko darīt ar dzirnavu troksni un kravas automašīnu plūsmu – pa 9 mašīnām stundā, kā liecina projekts? Līdzās gaidāmajai putnu fabrikai atrodas aizsargājams dabas parks. Kā projekts to ietekmēs. Cik veterināri, cik ukraiņi kopumā ieradīsies darbā klusajā Madlienā? Ko viņi darīs? Jūs solāt investīcijas 80 miljonu apmērā, bet aprēķini liecina, ka būs vajadzīgi vismaz 200 miljoni jo viena vieta dējējvistas turēšanai bez būra ES maksā 30 eiro. Projekts ir kļūdains? Kā uzbūvēt fabriku trīs reizes lētāk nekā Eiropā? Kādā kabatā nokļūs mūsu nauda apmaiņā pret piesārņojumu un smaku mūsu zemē?
"Viss ir kārtībā, nauda ir"
Varšavas fondu birža ziņo, ka "Ovostar Union" izmaksājis visu savu peļņu dividendēs. No kurienes nāks nauda fabrikas celtniecībai? Vai fabrikai būs ārzonu nodokļu optimizācija? Diskusijas vadītāja Aija Romanovska paziņoja, ka tas neesot svarīgi. Pēc uzstājīgākiem jautājumiem "Gallusman" pārstāvis Boreiko paziņoja, ka nauda Vasiļenko, Beļikovam un viņu partneriem ir, visi ukraiņu pirmās fabrikas ES finansēšanas jautājumi jau esot atrisināti.
Būsim objektīvi: tas, ka Latvija ne vienu reizi vien ir "iekritusi" ar ukraiņu investoriem, nenozīmē, ka "Ovostar Union" akcionāri būtu sliktāki nekā Valērija Krištaļa grupa KWW Group, kas ar Laimdotas Straujumas valdības pilnu uzticību apglabāja metalurģiju Liepājā. Vai sliktāki nekā Kolomoiska "PrivatBank", kas Latvijā parādījās nerezidentu naudas tranzīta viļņa virsotnē (2015.gadā caur Latvijas bankām tika pārskaitīti 500 miljardi dolāru). "Olu" oligarhu Beļikova un Veresenko lielās investīcijas fabrikā Madlienā var panākt to pašu, ko viņiem izdevies paveikt Ukrainā.
Riski vai ukrainofobija?
Diemžēl "Gallusman" un "VentEko" pārstāvjiem diskusijā neizdevās nomierināt madlieniešus par vairākiem svarīgiem jautājumiem. Atmosfēra bija nervoza. Iedzīvotāji ir satraukti par to, ka "Ovostar Union" nav ideāla reputācija. Pie ieejas ēkā, kur notika diskusija, stāvēja cilvēki ar plakātiem, uz kuriem lieliem burtiem bija lasāms "salmonella".
Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija ir noraizējusies par to, ka iedzīvotāji var masveidā saslimt ar salmonelozi – slimību, kuras gadījumā cilvēki, it īpaši bērni un sirmgalvji bez neatliekamas ārstu palīdzības mirst. Bažas rada fakts, ka Ukrainā pārtikas ražošanas standarti būtiski atšķiras no ES standartiem. No vienas puses, tas ļauj Ukrainai, arī Veresenko un Beļikova fabrikām, ražot lētāku produkciju, no otras puses, kvalitātes kontrole ir vājāka. Asociācija uzskata, ka kombināta aizsegā Latvijā var ienākt arī olas, kas ražotas saskaņā ar Ukrainas zemajiem standartiem.
Divas reizes olbaltumu masā, kas Latvijā tika ievesta no Ukrainas 2018. un 2019. gadā, Pārtikas un veterinārais dienests konstatēja salmonelozes infekciju. Virkne avotu vēsta, ka inficēta bija "Ovostar Union" krava. Latvijā holdingu pārstāv divi uzņēmumi – "Gallusman"un reeksportētājs "Ovostar Europe" ar apgrozījumu 18 miljonu eiro apmērā pagājušajā gadā. Latvijas Zemkopības ministrija lūdza Eiropas Komisijai rūpīgāk sekot olu ražotājiem Ukrainā, lai pasargātu patērētājus Eiropā un Latvijā no salmonelozes.
Ceturtdien, 8.augustā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards nosūtīja ES veselības aprūpes un pārtikas drošības komisāram vēstuli, kurā atgādināja, ka ES ir vienots tirgus, tāpēc jābūt vienotiem apstāļiem visiem ražotājiem, tostarp arī no trešajām valstīm, ar kurām noslēgti tirdzniecības līgumi. Lai kādā valstī atrastos ražotne, produktam jāatbilst visām kvalitātes un drošības prasībām. Ministrs uzsvēra: nav pieļaujams, ka Ukrainas olu ražotāji ar savu produkciju apdraudētu veselību.
Iepriekš Latvijas olu ražotāji vērsās PVD un citās iestādēs ar lūgumu rūpīgi pārbaudīt Ukrainā ražoto olu produkciju. No savas puses uzņēmums "Ovostar Europe" vērsās tiesībsargājošajās iestādēs sakarā ar to, ka Latvijā esot parādījusies patiesībai neatbilstoša informācija par produktu zemo kvalitāti.
Piketa dalībnieki Madlienā vāca parakstus pret fabrikas celtniecību. Jāpiebilst, ka pēc pilnas ražošanas jaudas sasniegšanas 2026.gadā tā ražos 2 miljardus olu gadā. Tik daudz visa Latvija apēd desmit gadu laikā. Vistas olu, kulinārijai paredzētās olu masas utt. patēriņš Latvijā gada laikā sastāda aptuveni 200 miljonus olu. "Gallusman" prognozēja, ka 90% produkcijas tiks eksportēti, 10% - realizēti Latvijā.
Tātad ukraiņi pat neslēpj savus plānus radīt absolūtu "olu" monopolu un novākt pie malas visus konkurentus, domājams, ar asu dempingu. Pēc dažiem gadiem Latvijas iedzīvotāji var aizmirst par Balticovo un citu ražotāju olām, ja darbs ritēs pēc ukraiņu plāna. Pat Polijas tirgu pārplūdinās lētās olas, taču tagad tās nāks no Madlienas.
Aiz biznesa plānās čaumalas
Šajā situācijā vienā svaru kausā ir totāls monopols, otrā – cerība patērētājiem uz to, ka vistu olas Latvijas veikalu plauktos, kas parasti maksā gandrīz divreiz dārgāk nekā mazumtirdzniecībā Krievijā un trīsreiz dārgāk nekā Ukrainā, kļūs kaut mazliet pieejamākas. Taču uzņēmējs samazina peļņas normu tikai tad, ja tas nepieciešams, – domājams, ražotājs atkal pacels cenas, kad visi konkurenti būs padzīti no tirgus.
Bez tam diskusijā par projektu izskanēja informācija, ka komplekss radīs 200 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem un 80 stāvvietas darbinieku automašīnām.
Apstrīdams apgalvojums. Ņemot vērā biznesa loģiku un darba tirgus skumjās reālijas, izdevīgāki būs viesstrādnieki no Ukrainas, tostarp arī fabrikas "Ovostar Union" darbinieki. Piemēram, no "Jasenvit" Vasiļkovas pilsētā Kijevas apgabalā.
Pastāv arī citi riski, piemēram, avārijas. Nevar apgalvot, ka tās ir absolūti neizbēgamas, taču pavisam nesen, 7.augustā putnu fabrikā "Jasenvit" izcēlās ugunsgrēks 2500 kvadrātmetru platībā.
Objektīvi runājot, vertikāli integrētajam holdingam "Ovostar Union" šodien ir lobijs tikai Madlienas pagasta un Ogres rajona ierēdņu vidū. Risku ir pārāk daudz, lai būtu iespējams apgalvot, ka Beļikovs un Veresenko ir Latvijā vēlami investori.
Ukrainas projekta tālāko likteni, riskus un iespējas pēc 27.augusta sāks izskatīt dažādas valsts iestādes. Arī zemes gabals būvdarbiem vēl nav nopirkts.