RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Latvijas sabiedriskais aktīvists un zinātniskais darbinieks, Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs un publicists Juris Paiders sniedza Latvijas labklājības uzlabošanās prognozi, pamatojoties uz IKP izaugsmes vērtējumu 2019. gada otrajā ceturksnī, kurš pieaudzis vien par 2,1%, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, vēsta Press.lv.
Līdz ar to Latvijas IKP izaugsmes rādītājs kļuvis par vienu no zemākajiem kopš 2015. gada, zemāks tas bijis vienīgi 2016. gada trešajā ceturksnī. Un pēc Paidera domām, ņemot vērā šādu tempu, ES vidējo līmeni Latvija sasniegs vien 2108. gadā.
Taču publicists aicina nesteigties bēdāties, jo labā ziņa ir tajā, ka citām valstīm klājas vēl sliktāk. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2019. gada otrajā ceturksnī vidējā ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā sastādīja vien 1,3%. Pēc Paidera aplēsēm, lai panāktu ES vidējo līmeni, Latvijai būs nepieciešams praktiski viss 21. gadsimts. Ja ES lielākajās ekonomikās, tādās kā Francijā vai Vācijā, notiks ekonomikas katastrofa, strauji samazināsies šo valstu IKP, tad iespējams Latvijai izdosies to panākt arī agrāk.
"Jūtamu palīdzību Latvijas valdības uzstādījumam - ātri sasniegt ES vidējos rādītājus -, iespējams, sniegs Lielbritānija. (…) Jo Lielbritānijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā bija aptuveni par 20% augstāks nekā ES vidējais," norādīja Paiders.
Publicists uzskata, ka valdībai nevajadzētu solīt pilsoņiem, ka Latvija sasniegs ES vidējo līmeni tuvāko 10-20 gadu laikā, jo tas ne tuvu neatbilst patiesībai. Pietiek ar to, ka domā par nākotni un padara valsti sakoptāku, harmoniskāku jau tagad.
"Izvirzām mērķi veidot Latviju tik sakārtotu un harmonisku, kādā vēlamies dzīvot paši un kādu gribam atstāt nākamajām paaudzēm," nobeigumā sacīja Paiders.
Iepriekš Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš sakārtoja Baltijas valstis to ekonomiskās attīstības rādītāju secībā. Saskaņā ar viņa secinājumiem un vērtējumiem, Latvija šādās "sacensībās" ieņem vien trešo vietu.
Turklāt Latvija, saskaņā ar 2019, gada datiem, ir un paliek Baltijas valsts ar zemāko minimālo algu un visnedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu. Šis apstāklis ne vien nemazina nevienlīdzību, bet gan tieši pretēji – pasliktina strādājošo iedzīvotāju nabadzību.