No 1. augusta Ukraina ieviesusi kārtējos diskriminējošos pasākumus pret Krievijas precēm. Konkrēti – sākusi iekasēt īpašas nodevas par divām Krievijas izcelsmes precēm. Speciālā nodeva dīzeļdegvielai, kas piegādāta pa cauruļvadiem, pagaidām sasniegusi 3,75%, sašķidrinātajai gāzei – 1,75%, bet no 1.oktobra to plānots palielināt līdz 4,3%. Atbilstošo lēmumu 17.jūlijā pieņēma aizejošā Ukrainas valdība, taču pie tam tas jau ir saskaņots ar prezidenta Zeļenska administrāciju, raksta RIA Novosti autors Sergejs Ļevčenko.
Nepieciešamība pieņemt šo lēmumu pamatota ar likuma "Par ārējo ekonomisko darbību" pantu, kurā paredzēti atbildes soļi uz diskriminējošām un/vai nedraudzīgām citu valstu darbībām. Patiesībā tas ir tirdzniecības kara turpinājums, ko šogad atsācis Ukrainas Ministru kabinets.
Tūlīt jāpiebilst: diezin vai šie un citi šogad pieņemtie Ukrainas valdības lēmumi var nodarīt nopietnu kaitējumu Krievijas ekonomiskajām interesēm, toties Ukrainas uzņēmējus un pilsoņus pēc tirdzniecības kara jaunā pavērsiena neizbēgami gaida nopietnas sekas. To mērogs atkarīgs no Krievijas atbildes soļiem.
Ķēra smagi
Viss sākās ar to, ka 10. aprīlī Ukrainas Ministru kabinets bez jebkāda iemesla pieņēma lēmumu par to, ka tiek aizliegta 17 veidu preču ievešana no Krievijas. Preču saraksts ir haotisks – tajā bija iekļautas stikla burkas, vagonu rezerves daļas, formalīns un citas savstarpēji nesaistītas preces. Ukrainas statistika liecina, ka 2018. gadā visu šo preču imports Ukrainā no Krievijas kopumā sastādīja 34 miljonus dolāru – mazāk nekā 0,008% Krievijas eksporta, niecīgi maza daļa, mazāka nekā statistiskā kļūda.
Atskanēja pietiekami spēcīga atbilde. Jau 18. aprīlī Krievijas valdība pieņēma lēmumu par atbildes sankcijām, ar kurām:
- paplašināts preču saraksts, ko Krievijā aizliegts ievest no Ukrainas (gan Ukrainā ražotas, gan tranzītu);
- aizliegts ievest Ukrainā no Krievijas naftu un vairāku veidu naftas produktus;
- ieviests jauns ierobežojums, kas paredz: no 2019. gada 1. jūnija virkne degvielas un enerģētisko preču (ogles, gāze, degviela) tiks ievesta Ukrainā tikai ar speciālām atļaujām, ko izsniegs Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija, tas ir, "manuālā režīmā".
Par neskatoties uz zaudējumiem, ko nesa aizliegums pārvadāt cauri Ukrainai tranzītā noteiktas preces, un zaudējumiem, kas saistīti ar vairāku enerģētikas preču ievešanas aizliegumu vai piegādes ierobežojumiem no Krievijas Ukrainai, tās zaudējumi pēc eksporta aizlieguma uz Krieviju sasniegs aptuveni 176 miljonus dolāru gadā (2018. gada dati).
"Par ko?"
Ko tur runāt – jau mēnesi pēc informācijas sniegšanas par šīm sankcijām pilnībā apstājās Hersonas mašīnbūves rūpnīca, savulaik – viens no lielākajiem kombainu ražotājiem Padomju Savienības laikā), lielus zaudējumus cieta citi lauksaimniecības tehnikas ražotāji Ukrainā, kuri lielā mērā bija orientēti uz Krievijas tirgu.
Kijevā, iepazinušies ar atbildes pasākumu sarakstu, nonāca pie tādos gadījumos neizbēgamā ukraiņu jautājuma "Par ko tad mūs?" Un nolēma, izmantojot toreiz vēl pēdējās dienas prezidenta krēslā sēdošā Porošenko terminoloģiju, "sadot agresoram pa zobiem" – ieviest vēl stigrākas sankcijas pret KF.
15. maijā valsts premjerministrs Groismans skaļi pasludināja, ka pieņemti veseli divi lēmumi par sankcijām. Vienā no tiem bija paredzēts aizliegt 77 preču un preču grupu ievešanu no Krievijas. Otrā – noteikt speciālas nodevas gandrīz visu veidu Krievijas produkcijai, kas nav iekļuvusi aizliegto sarakstā.
Tālāk sākās bremzēšana – lēmumi, par kuru pieņemšanu tika skaļi paziņots, ilgi netika publicēti.
Galu galā viens no tiem parādījās tikai 26. jūlijā. Otrs iegrima Lētā. Starp citu, ar tagadējo Ukrainas valsts pārvaldi tādas lietas gadās bieži.
Minētais lēmums paredzēja aizliegumu 77 Krievijā ražotu preču un preču grupu ievešanai no šī gada 1. jūlija. Sarakstā iekļuvušas visdažādākās preces – no minerālmēsliem līdz mašīnbūves produkcijai, no apģērbiem līdz finierim un cementam. Ņemot vērā Ukrainas valsts statistikas aģentūras datus, embargo kopumā plānots attiecināt uz precēm, kuru piegādes kopapjoms 2018.gadā sastādījis 512 miljonus dolāru. Nekas liels Krievijas kopējā preču eksporta (450 miljardi dolāru) fonā, taču šī tirdzniecības kara zalve ir 15 reizes lielāka nekā pirmā, ko Ukrainas valdība izšāva aprīlī.
Aizliegums lielā mērā skar minerālmēslu ievešanu no Krievijas – pērn to importa apjoms Ukrainā sastādīja 323 miljonus dolāru. Pārējās pozīcijas nav tik nozīmīgas.
Taču jāpiebilst, ka Krievijas ķīmiskās rūpniecības nozarei minerālmēslu importa embargo nopietnu kaitējumu nenodarīs. Pirmkārt, no Krievijas viedokļa apjoms nav liels. Otrkārt, minerālmēslu ražotāji Krievijā nepārprotami gatavojās kaut kam tamlīdzīgam un jau iepriekš spēra nepieciešamos soļus, formāli samazinot piegādes Ukrainai. Piemēram, 2018.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, piegādes saruka 2,2 reizes.
Pie tam jāpiebilst, ka patlaban situācija Ukrainas tirgū ir tāda, ka vietējie ražotāji diezin vai spēs segt vairāk nekā pusi tā vajadzību – Ukraina bija liels minerālmēslu eksportētājs pirms vairākiem gadiem. Tātad Krievijā ražoto minerālmēslu importa aizliegums, domājams, novedīs pie cenu pieauguma un importa no citām valstīm.
Cenu pieaugums ir neizbēgams
Ukraina bažījās par Maskavas atbildi. Taču tā nesekoja, un Groismana kabinets, saņēmis jaunā prezidenta komandas piekrišanu, nolēma turpināt kaitināt lāci. Taču pat bez tiešas atbildes Ukraina riskē ar nepatikšanām.
Dīzeļdegviela no Krievijas 2019. gada pirmajā pusgadā aizpildīja 40% Ukrainas tirgus. Piegādes sastādīja 1,4 miljonus tonnu. Pie tam pārsvarā tās bija cauruļvadu piegādes, kam noteiktas īpašās nodevas – tās aizņem gandrīz trešo daļu tirgus. Lielākais degvielas piegādātājs, kas izmanto naftas produktu cauruļvadu - Wexler Group – jau ziņojis, ka piegādes pa to tiek pārtrauktas. Šī uzņēmuma piegādes aizņēma aptuveni 12% visa Ukrainas tirgus.
Pat gadījumā, ja piegādes pārtrauks tikai Wexler, tas nopietni ietekmēs tirgu Ukrainā – cenu pieaugums ir neizbēgams. Ja kompānijas piemēram sekos citi, situācija Ukrainas patērētājiem būs vēl sliktāka.
Arī ar sašķidrināto gāzi situācija ir bēdīga – pirmajā pusgadā tās piegādes no Krievijas sastādīja 318 tūkst. tonnu – 37% Ukrainas tirgus. Tiesa, uz lielāko daļu SDG speciālā nodeva nebija attiecināta. Vienlaikus prezidenta pārstāvis Ministru kabinetā Andrejs Geruss paskaidroja, ka 24.jūlijā valdība attiecinājusi speciālās nodevas uz visu veidu sašķidrināto ogļūdeņražu gāzi no Krievijas.
Paziņojums gan nav apstiprināts dokumentāli: ne 24. jūlijā aizritējušās valdības sēdes dienas kārtībā, ne Ministru kabineta dokumentu bāzē nav minēti nekādi grozījumi, kas būtu iekļauti agrākajā MK lēmumā. Taču tas nenozīmē, ka tie nevarētu parādīties pēkšņi, pat ar atpakaļejošu datumu.
Protams, šajā gadījumā tirgus reaģēs tāpat kā situācijā ar dīzeļdegvielu – cenas pieaugs.
Šaut sev pašam kājā jau sen ir ukraiņu nacionālā izprieca, taču Krievijai par to nav jāuztraucas.