RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Kļuvis skaidrs, ka rudenī, pēc deputātu atvaļinājuma Saeimā atsāksies diskusijas par valsts dotāciju palielināšanu partijām, raksta avīze "Segodņa". Nesen Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja, ka ir gatavs piedalīties debatēs par šo jautājumu. Tiesa, ar noteikumu, ka tiks ierobežots fizisko personu ziedojumu apjoms partijām.
Ziedojiet naudiņu maizītei
Politiskajās aprindās jau sen klīst runas, ka partijas varētu saņemt daudz lielāku valsts finansējumu, piemēram, tādu kā Lietuvā un Igaunijā.
Latvijas likumi nosaka, ka uz valsts dotācijām var pretendēt partijas, kas pēdējās parlamenta vēlēšanās saņēmušas vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Tā kā barjera iekļūšanai Saeimā noteikta 5% līmenī, iznāk, ka dotācijas pienākas arī partijām, kas palikušas aiz Saeimas durvīm. Saeimas pērnās vēlēšanas liecina, ka valsts finansējumu šogad var saņemt veseli trīs ārpusparlamenta politiskie spēki: Reģionālā apvienība (4,14% vēlētāju balsu), Latvijas Krievu savienība (3,20%) un "Progresīvie" (2,61%).
Finansējuma shēma ir vienkārša: jo lielāku balsu skaitu partija saņēmusi, jo lielāka ir dotācija no nodokļu maksātāju kabatām. Pašlaik dotācija gadā sastāda 0,71 eiro par katru balsi. Piemēram, vēlēšanu uzvarētājs – "Saskaņa" saņēma 167 117 balsis, tātad gadā partija no budžeta saņems 118 653 eiro. Summa tiek sadalīta četrās daļās un reizi ceturksnī ieskaitīta partijas kontā.
Tātad partija, kas vēlēšanās ieņēma otro vietu — KPL LV — un saņēma 120 264 balsis, var pretendēt uz gada dotāciju 85 387 eiro apmērā. Lielai partijai tās ir pieticīgas dotācijas, ņemot vērā tēriņus partiju ofisu uzturēšanai, simbolikas izgatavošanai, grāmatvežu pakalpojumiem utt.
Uz parāda - nevar!
Pavisam liels naudas trūkums sākas priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Rezultātā daudziem politiskajiem spēkiem veidojas parādi. Tas ir, sponsoru naudas nepietiek, ņemot vērā, ka fiziska persona gadā par ziedot partijai (partijām) ne vairāk kā 50 minimālās algas – 21 500 eiro. Jā, ir arī biedru maksas un iestāšanās maksas, taču summas ir niecīgas.
Starp citu, KNAB uzskata, ka parādu veidošanās partijām ir satraucošs fakts un vajadzētu aizliegt tām veidot parādus, piemēram, vienoties par pakalpojumiem (piemēram, priekšvēlēšanu kampaņu organizāciju) uz parāda vai ar maksu pa daļām.
Tāpēc politiķi pārdomā iespēju palielināt dotācijas no valsts kases, it īpaši tāpēc, ka ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk piesaistīt sponsorus. Potenciālie ziedotāji ļoti labi saprot, ka viņus rūpīgi pārbaudīs kompetentas iestādes: no kurienes nāk nauda, vai nomaksāti visi nodokļi, vai sponsora legālie ienākumi ļauj ziedot līdzekļus partijām un tā tālāk.
Lai nu būtu, kā būdams, domājams, galu galā politiķi pieņems lēmumu par valsts finansējuma palielināšanu partijām – skaidrs taču: jo vairāk maksā budžets, jo mazāk partijām jāstrādā, lai pārliecinātu sponsorus ziedot naudu.