RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Kā zināms, Latvijas kompānija "Pasažieru vilciens" un Čehijas Škoda Vagonka parakstīja līgumu par 32 jaunu četru vagonu elektrovilcienu piegādi Latvijai, raksta avīze "Segodņa".
Līguma kopējā summa ir 256 miljoni eiro, tajā, izņemot pašus vilcienus, ietilpst rezerves daļas uz 5 gadiem, personāla apmācība un jauna depo būvniecība. Vilcieniem būs jākalpo ne mazāk kā 35-40 gadi.
Jauno vilcienu piegādēm jāsākas pēc 140 nedēļām, jeb gandrīz pēc trīs gadiem, kopš līguma parakstīšanas brīža. Tas iznāk 2022. gada pavasaris. Pēdējam vilcienam jāierodas līdz 2023. gada beigām.
Katrā sastāvā būs 436 sēdvietas, 2 tualetes, kondicionieri, informatīvās sistēmas. Elektrovilcieniem jābūt pielāgotiem gan esošajam 3 kW līdzstrāvas kontakttīkla spriegumam, gan tranzīta koridora elektrifikācijas laikā plānotajam 2,25 kW līdzstrāvas spriegumam un jānodrošina normāls darbs, kad apkārtējā gaisa temperatūra atrodas -40 un +40 grādu robežās.
Lai šos vilcienus uzstādītu uz Latvijas sliedēm, dzelzceļam nāksies Stahanova metodē paaugstināt visas priekšpilsētas platformas, lai pasažieri varētu iekāpt, māmiņas – iestumt ratus, bet invalīdi – iebraukt vagonos.
Taču visa mašinērija uzsāks rosību, kad Škoda Vagonka iemaksās garantijas depozītu, kuru "Pasažieru vilciens" varēs paturēt gadījumā, ja kaut kas aizies griezi.
Šķērslis māmiņām un invalīdiem
Ja spriež par jaunajiem vilcieniem pēc žurnālistiem prezentētās vizualizācijas, vagoniem jābūt ērtiem. Un te, spriežot pēc attēliem, iznāk, ka "Pasažieru vilciens" atteicās no sastāvu komponēšanas ar "Jakobs" tipa riteņu pāriem, kad uz viena riteņu pāra balstās divas sekcijas, un saglabās ierasto vilciena iekārtu: katrs vagons balstās uz diviem saviem riteņu pāriem.
Taču tā dēļ vilcienā var būt trepju anfilādes, jo vagona zemās grīdas daļa atrodas 55 centimetru augstumā, bet virs riteņu pāriem – 75 centimetru augstumā.
Tiesa, tā kā šie vilcieni pagaidām neeksistē dzelzs veidā, bet gan tikai attēlos, kā tas izrādīsies patiesībā un līgums tiks izpildīts vai arī atkal kaut kas notiks, iedzīvotāji spēs ieraudzīt tikai tad, kad pirmais vilciens ieradīsies Latvijā.
Pēc desmit gadiem
Savā runā satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir grūti iedomāties, ka vagonu iegādes konkurss ilga 10 gadus. Taču šobrīd, pēc viņa domām, visas raizes palikušas pagātnē.
"Pasažieru vilciens" vadītājs Rodžers Jānis Grigulis, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja, ka nedrīkst izslēgt nekādus negaidītus pavērsienus, taču uzņēmums noslēdza līgumu nevis lai to lauztu, bet gan tādēļ, lai saņemtu jaunus vilcienus.
Ja jaunie elektrovilcieni aizbrauks līdz Latvijai, "Pasažieru vilciens" apņemas tuvākajos galamērķos nodrošināt 15-20 minūšu intervālu, lai palielinātu vilcienu pievilcību pasažieru ieskatā, un varētu gaidīt pasažieru plūsmas pieaugumu.
Te vēl nedrīkst piemirst, ka, lai iegādātos elektrovilcienus, valsts atņēma Rīgai Eiropas līdzfinansējumu, kurš iepriekš bija paredzēts tramvaju līnijas izbūvēšanai Skanstes rajonā.
Igaunija samaksāja trīs reizes mazāk
Atgādināsim, ka ne visi Latvijā bija apmierināti ar iepirkuma cenu. Igaunija par 32 vilcieniem samaksāja ap 80 miljoniem eiro, bet Latvija – 225 miljonus. Ar ko skaidrojama šāda starpība, pērnā gada decembrī skaidroja bijušais Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Turklāt viņš norādīja, ka infrastruktūra to izmantošanai vēl ne visur ir gatava un nav skaidrs, kā tas viss būs savienojams ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu.
Matīss norādīja, ka viņa vadības laikos Satiksmes ministrijā Igaunija iegādājās 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienus 79,8 miljonu eiro vērtībā. Latvijā 2014. gada tendera laikā tika piedāvāta 150 miljonu eiro cena par 32 vilcieniem, kas ir gandrīz divreiz dārgāk, nekā Igaunijā.
"Tāpēc šis iepirkums tika apturēts, jo sapratu, ka mēs pamatīgi pārmaksājam un nevaram to atļauties," - paskaidroja Matīss.
Pēc četriem gadiem – vēl viens tenderis tam pašam vilcienu skaita, taču piegādes summa jau ir 225,3 miljoni eiro. "Es domāju, ka jebkuram ir skaidrs, lai kas tur arī ir iekļauts – serviss vai servisa centri, vai rezerves daļas –, tas ir trīs reizes dārgāk nekā Igaunijā. Ne par velti vairāki no iesniedzējiem, kas nav uzvarējuši, ir apstrīdējuši šo, sakot, ka viņi varētu piegādāt lētāk," teica Matīss.
Ar ko skaidrojama šāda līgumu cenas starpība, viņš spēja paskaidrot.