RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Pašvaldību finansējums jāveido ne vien balstoties uz cilvēku deklarēto dzīvesvietu, bet arī ņemot vērā darbavietu skaitu, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"). Par to viņš paziņoja Latvijas Radio intervijā.
Pūce uzstājas par pašvaldību finansēšanas sistēmas reformu, un attiecīgs uzdevums jau ir uzdots Finanšu ministrijai.
Ministrs neatbalsta ideju daļēji novirzīt uzņēmumu ienākumu nodokļus par labu pašvaldībām, jo tas ir pretrunā ar reģionālās attīstības uzdevumiem.
"Reģionos galvenokārt nākotnē koncentrēsies ražojoši uzņēmumi. Un pakalpojumu, īpaši starptautisko pakalpojumu uzņēmumi būs lielākoties Lielrīgā. Ražojoši uzņēmumi arī pie iepriekšējās UIN sistēmas īpaši daudz uzņēmuma ienākuma nodokli nemaksāja. Pie jaunās – nemaksās gandrīz nemaz," paskaidroja ministrs.
Taču ministrs atbalsta ideju, ka finansējuma piešķiršanā jāņem vērā ne vien deklarēto iedzīvotāju skaits, bet arī darbavietu skaits reģionā.
"Tā ir ļoti loģiska, relatīvi vienkārši ieviešama ideja. Jo Latvijā ir izveidojušās teritorijas, kas apzināti no sava vidus izstumj jebkuru potenciālu darbavietu," piebilda ministrs.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste ir skeptisks gan attiecībā uz finansējuma iedalīšanu pēc darbavietu skaita, gan attiecībā uz uzņēmumu ienākumu nodokļa sadalīšanas izmaiņām. Pēc viņa domām, šādi jaunieviesumi var nopietni apgrūtināt nodokļu administrēšanu, nenesot lielu izdevīgumu.
"Iespējams, pārdales nosacījumus vajadzētu padarīt mērķtiecīgākus. Starptautiski pētījumi parāda, ka dotācija vai pārdale bez konkrēta izlietojuma mērķa ir neefektīvāka," norādīja ekonomists.
Viņam nepiekrīt Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošais pētnieks Andris Miglavs – viņš uzskata, ka nodokļu administrēšana šajā gadījumā nekļūs par problēmu.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības prioritātēm. Martā Saeima atbalstīja tās īstenošanu.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājumiem, plānots samazināt pašvaldību skaitu no 119 līdz 35, taču to funkcijas mainītas netiks. Pašvaldības veidos apkārt lielpilsētām un attīstības centriem, bez lauku teritorijām paliks tikai Rīga un Jūrmala.
Esošās administratīvās robežas saglabāsies Rīgā un Jūrmalā, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadā. Pārējām pašvaldībām ir gaidāma paplašināšanās.