RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Pilnīga bezjēdzība – tā Krievijas senators no Krima Sergejs Cekovs raksturoja Kijevas lēmumu neatcelt "ūdens blokādi" pussalai, jo tā esot viens no "spiediena" instrumentiem pret Krieviju, vēsta Sputnik Igaunija.
Iepriekš Krievijas prezidenta pastāvīgais pārstāvis Krimā (viņa ofiss atrodas Hersonas apgabalā – red.) Antons Koriņevičs intervijā Ukrainas medijiem skaidroja, ka ūdens padeves atjaunošana pussalai būtu nevietā. Viņš paskaidroja, ka tas ir viens no mehānismiem "spiedienam" pret Krieviju, vēstīja RIA Novosti.
Cekovs apliecināja, ka ar tamlīdzīgiem paziņojumiem Kijeva tikai cenšas sevi nomierināt. Viņš uzsvēra: Krima ir nodrošināta ar dzeramo ūdeni pilnā apjomā, lauksaimniecība ir pielāgojusies. Senators piebilda, ka tuvākajos gados pussalā plānots ieviest ūdens saglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, saņemts piedāvājums iegūt ūdeni lauksaimniecības vajadzībām no upju gultnēm 10-15 metru dziļumā.
"Tiek uzstādītas atsāļošanas iekārtas dziļurbumiem. Domājam, kā izmantot tehniskām vajadzībām ūdeni pēc attīrīšanas. Šajā virzienā rit konkrēti darbi," atzīmēja Cehovs.
Ukrainas politiķiem vajadzētu beidzot apzināties, ka Krima vairs neatgriezīsies Ukrainas sastāvā, un veidot attiecības ar Krieviju, ņemot vērā šo faktu, konstatēja Sergejs Cehovs.
Iepriekš gandrīz 85% saldūdens, kas nepieciešams Krimai, nodrošināja Ziemeļkrimas kanāls no Dņepras. Taču pēc pussalas atgriešanās Krievijas sastāvā Kijeva pilnībā pārtrauca ūdens padevi republikai pa šo kanālu, tāpēc vietējie lauksaimnieki bija spiesti sākt audzēt kultūras, kam valgme vajadzīga mazāk. Ūdens apgādi Krimas austrumos daļēji izdevās atrisināt, novadot ūdeni no Krimas upes Bijuk-Karasu uz Ziemeļkrimas kanālu un urbjot jaunas artēziskās akas.
Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem
Krima pievienojās Krievijai pēc referenduma 2014. gadā. Iedzīvotāju referendumā martā 96,77% Krimas Republikas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāšanos KF. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā.
Piecus gadus pēc Krimas atgriešanās Krievijā reģions ieņem 40.vietu Krievijas reģionu sociāli ekonomiskās attīstības reitingā, tā rādītāji pieaug ar katru gadu. Būtisku stimulu pussalas ekonomiskajā attīstībā dāvāja Krimas tilta ekspluatācijas sākums.
Taču Ukraina uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija. Jāpiebilst, ka Maskava vairākkārt atgādinājusi: Krimas jautājumā ir pielikts punkts uz visiem laikiem.