RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Kredītu augstā pieprasījuma dēļ Latvijas pašvaldības nevar saņemt aizdevumus Valsts kasē un nevar īstenot Eiropas fondu projektus, stāsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā".
Bijusī Ķemeru sanatorija plāno atvērties kā viesnīca 2021. gadā. Tuvumā esošā teritorija jālabiekārto Jūrmalas pašvaldībai, taču saņemt Valsts kases aizdevumu šiem mērķiem pagaidām neizdodas.
Rucavas pašvaldība grasās atjaunot veco ūdens dzirnavu ēku un izmantot to kā sabiedrisko centru.
"Ja šie jautājumi netiks virzīti uz priekšu un mums nepiešķirs aizdevumu, tad par kādu attīstību mēs varam runāt? Runa visu laiku ir par administratīvi teritoriālo reformu, bet iznāk, ka visu Latviju vēlas koncentrēt konkrētos punktos. Taču arī šeit dzīvo cilvēki! Šeit sākas Latvija. Te ir gan robeža ar Lietuvu, gan jūras robeža. Ja šeit nebūs cilvēku, tad arī robeža tiks apdraudēta," saka Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits.
Neapskaužamā situācijā nonākusi arī Sigulda.
"Rīt Valsts kase atbalstīs mūsu divu lielo skolu rekonstrukcijas projektus, paldies, ka valdība pieņēma lēmumu atbalstīt tieši izglītības projektus. Taču mums ir vairākas ielas, kuru rekonstrukcijas konkursi jau ir beigušies. Taču mēs nevaram noslēgt līgumus, jo mums nav iespējas paņemt aizdevumu 75% apmērā," norādīja Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Kopumā rindā gaida vēl vairāk nekā 150 projekti, kuri gaida finansējumu šogad. Precīzāk sakot, patiesībā šādas rindas ir divas: projektiem ar Eiropas finansējuma piesaistīšanu un bez tā. Ja pirmajiem vēl ir izredzes tikt īstenotiem, tad otro projektu gadījumā Finanšu ministrijā aicina izvērtēt – vai šie projekti ir tik ļoti nepieciešami.
Gada sākumā Valsts kasē bija 256 miljoni eiro aizdevumu izsniegšanai. Šobrīd tie faktiski ir izsmelti. Taču pašvaldības ir gatavas paņemt aizdevumus vēl 60 miljonu eiro apmērā, bet nav kur.
Finanšu ministrija sevi dēvē par skaitļu ķīlnieci. Jebkurš pašvaldības investīciju projekts, kuram Valsts kase piešķir līdzekļus – tie ir papildu tūkstoši un miljoni budžeta deficītā. Un kaut arī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šiem mērķiem pieejamo līdzekļu apjoms pieaudzis par 50 miljoniem, palielinājies arī to pieprasījums: pašvaldības cenšas pagūt iesniegt projektus pirms Eiropas fondu apgūšanas perioda priekškars aizveras.
"Vēl viena liela problēma ir tā, ka pašvaldības nespēj īstenot projektos termiņā, kurus ir noteikuši. Un tie ir aptuveni 60 miljoni eiro, kuri kopš pērnā gada pārgājuši uz šo gadu. Un būtībā, ja nebūtu tā, tad arī nekādas rindas projektu īstenošanai nebūtu bijis," saka Finanšu ministrijas pārstāve Inta Komisāre.
Pašvaldību savienībā saka, ka Finanšu ministrija varēja paredzēt kredītu pieprasījumu izaugsmi.
"Visi plāni un prognozes, kuras pašvaldības nosūta Finanšu ministrija par saviem izdevumiem Eiropas projektiem, – tie netika izmantoti izmaksu plānošanai. Komunikācija starp departamentiem nav notikusi," norādīja Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere.
Finanšu ministrijā saka, ka cenšas atrast papildu līdzekļus pašvaldībām, un vairāk nekā 30 miljonu jau ir izdevies novirzīt no citiem izdevumiem.
"Ja mēs aktīvi pārbaudīsim, ko iesniedz pašvaldības, ja mums izdosies sameklēt papildu līdzekļus, piemēram, no tiem pašiem aizņēmējiem, kuri šobrīd jau atmaksā iepriekš paņemtos kredītus, es ceru, ka visus šos projektus ar Eiropas līdzfinansējumu mums šogad izdosies nodrošināt," norādīja Inta Komisāre.
Nav izslēgts, ka tas var nozīmēt īstenošanas termiņu nobīdi, kas projektos ar Eiropas fondu piesaistīšanu var izrādīties kritiski. Attiecībā uz projektu rindu bez ES naudas piesaistīšanas, kurā šobrīd 92 objekti, iemeslus situācijas iekustēšanai Finanšu ministrijā neredz.