Viena no Krievijas informācijas lauka skumjākajām īpatnībām ir tā nemainīgā gatavība interpretēt kā sakāvi jebkuru valsts uzvaru ārpolitikā un ārējā ekonomikā. Spilgts piemērs – OPEC+ darījuma pagarināšana, ko Krievijas oponenti Rietumos uzskata par lielu valsts sasniegumu, portālā RIA Novosti atgādināja Ivans Daņilovs.
Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, pasaule nekādi nespēj pierast pie domas, ka jautājumā par ietekmi uz galveno elementu pasaules enerģētikas tirgū Krievija sekmīgi sadarbojas ar Saūda Arābiju. Otrkārt, ASV prezidents Donalds Tramps jau vairākkārt publiski pieprasījis nolaist zemāk naftas cenas un OPEC – atteikties no ieguves un eksporta ierobežojumiem. Patiesībā iznāk, ka Rijāda strādā kopā ar Krieviju pret Vašingtonas interesēm, un arī pie tā ir grūti pierast. Piedevām vēl "rozīnīte" – Krievijas ietekme Tuvajos Austrumos (galvenajā naftas reģionā uz Zemes) pieaug, un arī tā jauna un neparedzēta situācija, kurai amerikāņi nav izdomājuši atbildi.
Kamēr "dīvāna eksperti" sociālajos tīklos rēķina kaut kādus mītiskus "zaudējumus", ko Krievijai sagādājis darījums ar OPEC, bet viņu trūkstošā saprāta brāļi raksta, ka Krievijai gandrīz nekas nav iznācis Saūda Arābijas diplomātiskajā virzienā, amerikāņu biznesa informācijas aģentūra Bloomberg (tas ir, informācijas avots, ko izmanto rietumu baņķieri, finansisti, investori un finanšu jomā strādājošie ierēdņi) situāciju apraksta pavisam citādās krāsās. Piemēram, 29. jūnijā Bloomberg ziņoja:
"Krievija ir noslēgusi OPEC pārņemšanu darījumā ar Saūda Arābiju. (..) Pagājuši trīs gadi (kopš OPEC sadarbojas ar Krieviju – aut.piez.), un Krievija gandrīz pilnībā ieņēmusi OPEC. Lēmumus par ieguvi vairs nepieņem OPEC dalībvalstu enerģētikas ministri elegantu viesnīcu apartamentos Vīnē un neizsludina visai pārējai pasaulei no OPEC galvenās mītnes aiz stūra. Tos vispirms pieņem Putins un Saūda Arābijas troņmantinieks."
Pavērojot naftas darījuma pagarināšanu formātā OPEC + Krievija (jeb, kā dažkārt raksta Rietumos, formātā ROPEC) ar amerikāņu un eiropiešu diplomātu acīm, problēmas, ko tas radījis, ir ne tikai ekonomiskas (piemēram, Eiropas Savienība un ASV nevēlas augstas naftas cenas), bet arī spilgti izteiktas ģeopolitiskās sekas. Lieta tāda, ka Rietumos vēl joprojām tiek popularizēti apgalvojumi par to, ka Krievija ir tāds noguris un slims, pamazām mirstošs lācis – valsts ar krītošu iedzīvotāju skaitu, dziestošu ekonomiku un zūdošām tehnoloģiskajām iespējām, kas Krievijas vadības "sliktās uzvedības" dēļ (ar to parasti tiek domāta Krimas uzņemšana Krievijas Federācijas sastāvā) nokļuvusi teju totālā diplomātiskajā izolācijā.
Taču tas neatbilst apkārtējai realitātei: Krievijas augošā ietekme OPEC, kam teorētiski vajadzētu uzklausīt Vašingtonas, nevis Maskavas domas, sarausta visus šos apgalvojumus gabalu gabalos. Redziet, "dziestošas reģionālās valsts" nespēj izspiest vispasaules hegemonu ar tā ietekmi no galvenā enerģētiskā karteļa uz Zemes.
Neizturamās sāpes, ko patlaban jūt eksperti Eiropā un it īpaši ASV, kuri vēro naftas tirgus evolūcijas, ļoti labi demonstrē Havjē Blass, Bloomberg "enerģētiskās redakcijas" galvenais korespondents:
"Pārsteidzošākais faktā, kā Krievija nosaka katru OPEC iekšējo lēmumu, ir tas, ka Maskava kontrolē arī (mediju – aut.piez.) signālu. (..) Sestdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmais paziņoja, ka ieguves samazināšanas darījums ir pagarināts. Šodien (3. jūlijā – tulk.piez.) Krievijas enerģētikas ministrs bija pirmā amatpersona, kas publiski apstiprināja: darījums pagarināts par deviņiem mēnešiem."
2019. gada pirmajā pusgadā Krievija samazināja ieguvi par 228 tūkst.barelu dienā, lai arī vienošanās dalībnieki kopumā samazina ieguvi par 1,2 milj. barelu diennaktī salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri.
Tātad Krievija naftas darījumā gūst maksimālas priekšrocības (no ekonomikas un diplomātijas viedokļa), taču ieguves apjomu samazina minimāli. Ietekmīgās Zviedrijas bankas SEB (ko grūti turēt aizdomās par simpātijām pret Krieviju) eksperts amerikāņu medijos pastāstīja:
"Lai arī ieguvēju grupas (OPEC un Krievija – aut.piez) daļa tirgū patlaban ir viszemākā pēdējo 30 gadu laikā, gandrīz visas sāpes nodarītas Venecuēlai un Irānai, norāda SEB AM galvenais analītiķis izejvielu preču jautājumos Bjorns Šildrops. Latīņamerikas valstī ieguve krītas Maduro valdības laikā, bet Irānas piegādes cieš ASV sankciju dēļ. Saūda Arābijas ieguves apjoms ir mazliet zemāks par vidējo līmeni pēdējo četru gadu laikā, savukārt Krievijā, pēc Šildropa vārdiem, šis rādītājs ir augstāks (par vidējo līmeni)."
Paradoksāli, taču Donalds Tramps ar savu superagresīvo ārpolitiku, kurā sankcijas ir galvenais (dažkārt pat vienīgais) instruments mijiedarbībā ar valstīm, kas nav gatavas izpildīt Baltā nama vēlmes, ir kļuvis par līdzautoru minētajā naftas ieguves samazināšanas līgumā, kas uztur naftas cenas.
ASV prezidents jau vairākkārt aicinājis OPEC samazināt naftas cenas, piemēram, aprīlī, pēc pēdējā pret Irānu vērsto sankciju kompleksa. Daudzi novērotāji sagaidīja nopietnu naftas kotējumu krišanos, jo uzskatīja ka Riāda ir tik atkarīga no Vašingtonas, kas vienkārši nespēs neizpildīt Trampa atklāto prasību – pārpludināt naftas tirgu un likt cenām kristies. Jāņem vērā arī tas, ka Trampam "melnā zelta" cenas jautājums ir svarīgs no savu elektorālo perspektīvu viedokļa.
Realitāte sagādāja vilšanos: naftas cenas ir stabilas, Irāna nav izstājusies no OPEC (neskatoties uz visām amerikāņu pūlēm sašķelt karteli), turklāt pēc G20 visa pasaule pārliecinājās, ka maksimālā ietekme naftas tirgū ir nevis ASV prezidentam, bet gan Krievijas un Saūda Arābijas līderiem. Pie tam OPEX+ vienošanās tika pagarināta uz ilgāku laiku, nekā bija sākotnēji plānots, un pilnīgi iespējams, ka nākotnē OPEC+ par formalizēs sadarbības shēmu tā, lai oficiāli parādītos jauns, plašāks valstu klubs, kas ietekmē naftas tirgu. Pie tam amerikāņu senatori un kongresmeņi pagaidām vēl nav iedūšojušies pieņemt likumu, kas paredzētu OPEC dalībvalstu īpašuma ekspropriāciju ASV un soda pasākumus pret pašu karteli. Neskatoties uz to, ka pats Tramps reiz atbalstīja tamlīdzīgu likumprojektu, šodien visiem ir skaidrs, ka ASV pašreizējos apstākļos diezin vai sāks konfliktu ar naftas karteli, kas atradis sev jaunu spēcīgu sabiedroto – Krieviju un nepieciešamības gadījumā var vienkārši likvidēt naftas dolāru sistēmu.
Krievija un Saūda Arābija naftas frontē ir guvušas tādus panākumus, uz ko diezin vai varēja cerēt pirms trim gadiem. Krievijas Tiešo investīciju fonda ģenerāldirektors Kirils Dmitrijevs vērtēja, ka "vienošanās jau palielinājusi Krievijas budžeta ienākumus vairāk nekā par septiņiem triljoniem rubļu". Tādi Krievijas enerģētiskās diplomātijas sasniegumi neapšaubāmi rada cieņu un skaudību valsts rietumu partneru vidū, kā ari vēlmi sabotēt tālāko Krievijas un OPEC sadarbību. Šajā gadījumā jebkuru neapmierinātību var droši ignorēt – Krievijas ekonomika no tā tikai gūs labumu.