RĪGA, 29. jūnijs – Sputnik. Pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsāka kriminālprocesu, kura mērķis ir noskaidrot bijuša Rīgas mēra Nila Ušakova iespējamo likumpārkāpumu faktus un apstākļus, vēsta Rus.lsm.lv.
Naktī uz 5. aprīli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce izdeva rīkojumu par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata.
Pūces rīkojumā uzskatīta virkne pārkāpumu, ko Ušakovs pieļāvis kā Rīgas mērs un Rīgas satiksme kapitāla daļu turētājs: viņš ir pārkāpis vairākas likuma normas par publiskas personas un kapitālsabiedrību kapitāldaļu pārvaldi, likuma normas par publiskas personas finanšu līdzekļu un īpašuma izšķērdēšanas novēršanu, grāmatvedības, budžeta un finanšu pārvaldes, pašvaldību budžetu likumus.
Tāpat Ušakovam tika norādīts uz dažiem formāliem pārkāpumiem: par Rīgas domes un tās komiteju sēžu rīkošanas kārtības neatbilstību noteiktai procedūrai un par atbilžu sniegšanas kārtību uz VARAM pieprasījumiem.
Ušakovs apstrīdēja Pūces lēmumu tiesā. Taču tas neko nemainīja. Maijā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, viņš kļuva par eirodeputātu no Latvijas un pameta galvaspilsētu, lai strādātu savas valsts labā Briselē.
Kaislības Ušakova prombūtnē
Tikmēr Rīgas domē sacēlās pamatīgas kaislības. Pēc Ušakova atstādināšanas no amata Rīga kādu laiku bijusi bez mēra. Mēra pienākumus izpildīja Oļegs Burovs no partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR). Taču maija beigās, ar 32 "Saskaņas" un GKR partijas deputātu atbalstu, par Rīgas domes priekšsēdētāju kļuva Dainis Turlais, kurš līdz šim bija pašvaldības Drošības un korupcijas apkarošanas komitejas priekšsēdētājs.
Tajā pašā laikā no "Saskaņas" tika izslēgti četri deputāti – Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs, kuri atteicās balsot par Sandra Bergmaņa kandidatūru vicemēra amatam. Un jau 20. jūnijā Rīgā notika balsojums, kura rezultātā Turlais zaudēja mēra krēslu. Turklāt no "Saskaņas" izslēgto deputātu četrinieks nospēlēja svarīgu lomu viņa atstādināšanā.
Tagad, ja divu mēnešu laikā netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga iniciēt visas Rīgas domes atlaišanu, kas nozīmēs pirmstermiņa vēlēšanas.
Bijušais eirodeputāts Andrejs Mamikins, komentējot situāciju, izteica minējumu, ka Rīgas mēra vēlēšanas notiks 2019. gada decembra pirmajā pusē, un līdz tam brīdim Rīgas domē valdīs ilgstoša politiska krīze. Un, protams, vispārīgu interesi izraisa viens jautājums – vai Ušakovs vēlēsies atgriezties galvaspilsētas mēra amatā, vai viņš riskēs atgriezties Rīgā, tuvāk latviešu varasiestādēm, kuras asina zobus pret viņu.
Pats Ušakovs paziņojis, ka viņam tas esot smags jautājums – morāles jautājums: vai tas būs pareizi, ja viņš pēc pāris mēnešiem kopš ievēlēšanas EP pametīs visu, lai balotētos Rīgas mēra amatam. Taču viennozīmīgu atbildi viņš šajā sakarā nesniedza. Tāpēc, iespējams, viņš pieļāva, ka varēšot pieņemt lēmumu atgriezties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa atstādināšana no mēra amata sadusmoja lielāko daļu Rīgas iedzīvotāju.
Uzkrāja lādiņu
Taču tagad, kad KNAB uzsācis kriminālprocesu pret bijušo pilsētas mēru, viņš, visticamāk, lieku reizi aizdomāsies par to, vai viņam ir vērts atgriezties Rīgā un piedalīties vēlēšanās.
Kā skaidroja publicists Vladimirs Lindermans Sputnik Latvija iknedēļas politisko notikumu apskatā, likums neaizliedz Ušakovam balotēties. Un, ja notiks Rīgas domes pirmstermiņa vēlēšanas, viņam neviens nespēs traucēt nolikt EP deputāta mandātu. Turklāt Ušakovs joprojām ir "vienīgā "Saskaņas" burvju nūjiņa Rīgā".
Taču, kā norādīja publicists, lai spertu soli atpakaļ, pie Rīgas mēra krēsla, Ušakovam būs nepieciešama zināma drosme, jo nāksies nopietni riskēt.
Tobrīd KNAB nebija uzsācis pret Ušakovu nekādas krimināllietas. Taču Lindermans izteica domas, ka Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" korupcijas lietas izmeklēšana turpinās un uzkrāj liela spēka lādiņu.
Spriežot pēc jaunākajām zinām, ka tik neiznāk tā, ka šim lādiņam pienācis laiks izšaut.