Amerikāņu eksperti pakāpeniski atklāj tā saucamo Ķīnas ekonomisko ieroci – Ķīnas kontroli pār globālajām ražošanas ķēdēm vai vismaz ietekmi tajās. Agrāk Ķīnai pieteikta ekonomiskā un tirdznieciskā kara piekritējus pārsvarā satrauca tās plašie ieguldījumi ASV valsts obligācijās un "parādu kabala", ko Pekina it kā uzveļ projektā "Viena josla – viens ceļš" iesaistīto Āfrikas un Āzijas valstu plecos, taču tagad nāk atklāsme – Ķīnas ietekme pasaules (tātad netieši - arī Savienoto Valstu) ekonomikā krietni pārsniedz finanšu sektoru, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Ļoti iespējams, ka šī, pagaidām vēl dīgstošā uztveres evolūcija iespaidos pasākumus, ko Vašingtona uzsāks, lai uzbruktu Ķīnas ekonomikai un Pekinas politiskajai ietekmei citās valstīs, ieskaitot pat dažas Eiropas Savienības valstis un Krieviju.
Kristofers O’Dī, pazīstams nekomerciālo organizāciju Business Executives for National Security un Naval War College Foundation loceklis izdevumā National Review paskaidroja, kāda ir problēmas būtība: "Ķīnas kundzība vispasaules ražošanā balstās uz komerciālo iespēju triādes – valsts industrializācijas blakusproduktiem. Ķīnā ir uzkrāta pieredze ostu celtniecības un ekspluatācijas, konteineru pārvadājumu un loģistikas, kā arī elektronisko tīklu jomā. Tas ļāvis valstij piedāvāt ārvalstu kompānijām universāla šopinga ērtības – lēta ražošana un droša izplatīšana pasaulē no Ķīnas piekrastes ražošanas platībām. Ķīnas ostu un loģistikas tīkls ļauj īstenot kiberkontroli, palielina Ķīnas finansiālos ietekmes instrumentus rietumvalstīs un nodrošina Ķīnas nepārtrauktu klātbūtni globālajā okeānā, kas savukārt draud ierobežot ASV JS piekļuvi augošajam skaitam Ķīnas kontrolēto komerciālo objektu un ostu."
Pastāv aizdomas, ka par otro – "kolektīvo Huawei" kļūs visas Ķīnas infrastruktūras, loģistikas un ostu kompānijas, tas ir, Trampa administrācija, iespējams, nostādīs Ķīnas partnerus Eiropā, Āzijā un it īpaši Āfrikā bināras izvēles priekšā: vai nu Ķīnas kompānijas tiek nekavējoties padzītas no visām ostām, vai ASV spers pret pārkāpējiem diplomātiskus un ekonomiskus soļus, līdzīgus tiem, ar ko tās draud valstīm, kas vēlas saglabāt Huawei produkciju savā telekomunikāciju tirgū.
Huawei bloķēšanas jomā ASV panākumi pagaidām nav īpaši izcili, jo pat ASV kolēģi NATO, kuru vidū izceļas Vācija, pretojas amerikāņu spiedienam un pauž apņēmību turpināt sadarbību ar Huawei. Taču Vašingtonas spiediena kampaņa vēl ir tikai pašā sākumā, un būtu naivi cerēt, ka sankciju nebūs. Pavērojot amerikāņu pretestību "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem, kļūst skaidrs, ka amerikāņi nekautrējas likt lietā sankcijas un draudus privātām kompānijām kā ģeopolitiskā spiediena instrumentu. Pavisam drīz sankciju sarakstos noteikti parādīsies Eiropas telekomunikāciju kompānijas un bankas, kas sadarbojas ar Huawei, pēc tam, iespējams, aizies pat līdz loģistikas un rūpniecības uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar partneriem no Ķīnas, ar ķīniešu ostu operatoriem un ar Ķīnas "Zīda ceļa fondu".
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka stāstam ir tikai netiešs sakars ar Krieviju un tās interesēm, taču tā, iespējams, ir kļūda, jo amerikāņu ekonomiskajā karā ar Ķīnu gandrīz neizbēgami parādīsies "arktiskā dimensija", kas Krieviju skar pavisam tieši. Lieta tāda, ka pirms Krievijas un Ķīnas sadarbības sākuma Arktikā Vašingtona vienmēr varēja sevi mierināt: sak, ASV flote var jebkurā brīdī vienkārši bloķēt Ķīnas ārējo tirdzniecību, slēdzot Ķīnas precēm ceļu cauri Suecas kanālam, Panamas kanālam un Malakas šaurumam.
Maskava, popularizējot "Ziemeļu jūras ceļa" izmantošanas ideju (to kontrolē Krievija un aizsargā Krievijas Bruņotie spēki), gribot negribot atņem Vašingtonai svarīgāko trumpi konfrontācijā ar Ķīnu, un tas noteikti satrauc amerikāņus, kuri jau aktīvi apspriež iespējamās metodes Krievijas ietekmēšanai. Tā nav nekāda konspiroloģija, tā ir aktīva ekspertu diskusija visos rietumu medijos, turklāt daudzi izdevumi nekautrēdamies atklāti raksta, ka vajadzētu kaut kā cīnīties ar Krieviju Arktikā tieši tāpēc, ka piekļuve "Ziemeļu jūras ceļam" ir Ķīnas ekonomiskās drošības un ekspansijas svarīgs elements. Piemēri nav tālu jāmeklē, atliek tikai citēt salīdzinoši nesen klajā nākušo japāņu lietišķo ziņu aģentūras Nikkei rakstu (tā autors – britu žurnālists Hamfrijs Hokslijs):
"Viens no Ķīnas prezidenta Si Dziņpina vizītes Krievijā šomēnes (2019. gada jūnijs – aut.piez.) nozīmīgākajiem praktiskajiem sasniegumiem ir kopuzņēmuma izveide ledlaužu-tankkuģu flotes būvēšanai. Projektu parakstīja Ķīnas kuģniecības konglomerāts Cosco, Krievijas kuģniecības kompānija "Sovkomflot", Krievijas enerģētiskā kompānija "Novatek" un Pekinas "Zīda ceļa fonds".
Ledus kušana, tirdzniecības ceļu atklāšana un augošās teritoriālās pretenzijas padara kādreiz aizmirsto reģionu par zonu, kas ļoti interesē pasaules lielvalstis. ASV atklāti norāda, ka Arktika ir globālās konkurences arēna. Krievijas un Ķīnas arktiskās alianses pastiprināšanās savieno Maskavas kontroli pār lielāko daļu krasta līnijas un Ķīnas ekonomisko spēku un apņēmību paplašināt piegādes ķēdītes un ietekmi polārajos Ziemeļos."
Ja ASV sāks Ķīnas ražošanas un loģistikas ķēdīšu iznīcināšanu (tāda rīcība dāvās papildu bonusu - būtisku kaitējumu Eiropas kompānijām), triecienu saņems ne tikai Grieķija, Itālija un Šrilanka (tās ir tikai dažas no valstīm, kas aktīvi sadarbojas ar Ķīnu "Zīda ceļa" ostu un loģistikas aspektā), bet arī Krievija. Šī scenārija ietvaros Krievijai turpmāk pieprasīs ne tikai atdot Ukrainai – Krimu, Gruzijai – Abhāziju un Dienvidosetiju, atteikties no "Ziemeļu straumes 2", bet arī slēgt Ķīnai piekļuvi Ziemeļu jūras ceļam, bet ideālā gadījumā – nodot to "starptautiskai pārvaldei".
Piekāpšanās arktiskajos jautājumos nav pieļaujama, bet sankciju draudus var droši ignorēt – jebkurā gadījumā, uz arktiskās naftas un arktiskās tirdzniecības (it īpaši situācijā, ja tas būs vienīgais Ķīnai pieejamais maršruts uz Eiropas tirgu) Krievija nopelnīs daudz vairāk nekā zaudēs jebkādu amerikāņu ekonomisko pasākumu rezultātā.