Ekonomists: Latvija zaudējusi ceturto daļu darba tirgū aktīvo iedzīvotāju

Latviju pamet jaunie un izglītotie, samazinot darbspējīgo iedzīvotāju skaitu, kuri spēj nodrošināt pensijas sirmgalvjiem.
Sputnik

RĪGA, 18. jūnijs — Sputnik. Pēdējo 19 gadu laikā no Latvijas aizbraukusi ceturtā daļa 30-40 gadus veco iedzīvotāju. Starp emigrantiem liels skaits ir arī jaunākās paaudzes pārstāvju. Valstī paliek tikai pensionāri, kurus atlikušajiem nodokļu maksātājiem ir aizvien grūtāk uzturēt, raksta Dienas Bizness.

Pagājušā gadsimta 80.gados dzimušie tagad ir aptuveni 30-40 gadus veci. Kopš 2000.gada, saskaņā ar ekonomista Jāņa Hermaņa aplēsēm, uz ārzemēm devušies 90 tūkstoši – 25% šīs vecuma grupas pārstāvju. Vēl aptuveni 6 tūkst. cilvēku šajā vecuma grupā ir miruši. Pie tam dati liecina, ka 30-40 gadus vecie cilvēki ir aktīvākie darba tirgū, turklāt šajā periodā cilvēki visbiežāk dibina ģimenes un laiž pasaulē bērnus. Tātad, zaudējot 25% šīs paaudzes, Latvija ir zaudējusi arī bērnus, kas viņiem dzimuši ārzemēs, secināja ekonomists.

Savukārt 70.gadu paaudzei tagad ir 40-50 gadi. Šajā grupā zaudējumi ir mazāki. Kopš 2000.gada aizbraukuši aptuveni 56 tūkstoši šī vecuma cilvēku, jeb 17% paaudzes. 14 tūkstoši (4%) ir miruši.

Latvijas iedzīvotāju skaits pieaug tikai Rīgas reģionā

Lieli ir arī zaudējumi starp jauniešiem, kuri dzimuši pēc 2000.gada (tagad viņi ir 15-18 gadus veci). No 2000.gada aizbraukuši 7% šīs vecuma kategorijas pārstāvju.

Un, visbeidzot, 90.gadu paaudze. Tagad viņi ir 20-30 gadus veci. Hermanis uzskata, ka arī šis vecums ir ļoti svarīgs ekonomikā, jo cilvēki iziet darba tirgū un sāk dibināt ģimenes. Kopš 2000.gada aptuveni 40 tūkstoši – sestā daļa – šīs paaudzes pārstāvju pametuši Latviju.

Iepriekš vēstīts, ka gada laikā valsts iedzīvotāju skaits sarucis par 14,4 tūkstošiem cilvēku. Negatīvs ir gan iedzīvotāju dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. Aizvadītā gada beigās valstī dzīvoja 1 milj. 920 tūkst. cilvēku. 2018.gadā Latviju pametuši 15,8 tūkst. cilvēku (par 1,9 tūkst. mazāk nekā 2017.gadā), atbraukuši – 10,9 tūkst. tātad migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 4,9 tūkst. Visbiežāk emigranti dodas uz Vāciju un Lielbritāniju.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums vēl joprojām ir negatīvs. 2018.gadā dzimuši 19,3 tūkst. bērnu (par 1 514 mazāk nekā 2017.gadā), miruši – 28,8 tūkstoši (par 63 vairāk nekā 2017.gadā). Negatīvais dabiskais pieaugums – 9,5 tūkstoši. Jāpiebilst, ka negatīvs dabiskais pieaugums Latvijā vērojams kopš 1991.gada.