Vārdu sakot, viss ir kā parasti. Šoreiz pacentusies starptautiskā aģentūra Reuters, kas publicēja izmeklēšanas rezultātus ar atbilstošu virsrakstu: "Pētnieki: Krievijas dezinformācija vāc reklāmu YouTube un nesatur brīdinājuma zīmes", portālā RIA Novosti raksta Vladimirs Korņilovs.
Pēc tam materiālu izplatīja virkne mediju visā pasaulē. Virsraksti bija dažādi, tikai frāze par "Krievijas dezinformāciju" ir obligāta – pētnieki taču nemelos.
Pats materiāls satur atsauci uz "iepriekš nepublicētu Vašingtonā strādājošās firmas Omelas pētījumu, kas kontrolē ekstrēmismu tiešsaistē apakšuzņēmējiem no aizsardzības nozares". Atklāti sakot, uzņēmums nav īpaši labi pazīstams, iepriekš tas ne reizi nav parādījies atklātībā. Firmas nabadzīgajā vietnē redzams viedtālrunis ar Irānas aģentūras IRNA paziņojumu klēpjdators ar attēlu - "Nemirstīgais pulks" Sarkanajā laukumā – acīmredzot, tam vajadzētu ilustrēt "ekstrēmismu tiešsaistē", ko it kā kontrolē kompānija.
Omelas vada 27 gadus veca amerikāniete Evanna Hu, par kuru zināms (no viņas pašas teiktā) tikai tas, ka viņa ir dzimusi Ķīnā, "uzturas Vašingtonā, taču pārsvarā dzīvo lidmašīnās un lidostās". Spriežot pēc firmas un pašas Hu profila, līdz šim viņu galvenā specializācija bija Tuvo Austrumu valstis. Un te pēkšņi kompānija demonstrējusi savas spējas ar skandalozu atskaiti par Krieviju un nekavējoties pieķērusi Maskavu tās "dezinformācijā".
Metīsim pie malas intrigas: pārskatā (vismaz tā daļā, kas pieejama plašai publikai) nav neviena fakta, kas apstiprinātu visas pasaules medijos izplatītās ziņas par "Krievijas dezinformāciju. Omelas eksperti ar vienkāršu aritmētisko operāciju palīdzību savākuši tīmeklī pieejās ziņas par "Kremļa sponsorēto" plašsaziņas līdzekļu sarakstā iekļauto mediju YouTube kanālu (kopā – 52 kanāli) apmeklējumu skaitu. Šajā sarakstā amerikāņu eksperti nez kāpēc iekļāvuši pat Doņeckas un Luganskas tautas republiku oficiālos kanālos.
Savukārt "dezinformācijas" aspektā Omelas atsaucas uz skandalozo resursu EuvsDisinfo: Eiropas Savienība to izveidojusi it kā "cīņai ar Krievijas propagandu", taču tas tika pieķerts melu ziņu štancēšanā, kā arī uz avīzi New York Times, to pašu, ko pat ASV prezidents Donalds Tramps dēvē par "melu ziņu mediju". Ar to "apsūdzības" beidzas.
Savu rakstu aģentūra Reuters papildināja ar ziņām par to, ka daži Krievijas telekanāli prognozējuši "Skandināvijas ekonomikas kolapsu". Nav saprotams, kāpēc tas uzskatāms par dezinformāciju, it īpaši ņemot vērā to, ka Skandināvijas ekonomikas modeļa sabrukums ir Rietumu ekonomistu un plašsaziņas līdzekļu iemīļota un ilgi izspēlēta tēma. Ja jau mēs visas kļūmīgās ekonomiskās prognozes uzskatām par dezinformāciju, tad jau par melu avotiem kļūst visi rietumvalstu mediji, kuri pārpublicēja Džordža Sorosa apokaliptisko prognozi par Krievijas bankrotu 2017.gadā. To taču publicēja vai vismaz atsaucās uz to teju vai visas lielākās ziņu aģentūras.
Vārdu sakot, Omelas pārskats nebūt nav par "dezinformāciju", kā to publikai pūlas prezidentēt virkne mediju. Tā ir skumja (protams, pārskata autoru acīs) Krievijas videokanālu popularitātes konstatācija. "Krievijas Federācija kontrolē plašu dominējošu mediju impēriju", gaužas amerikāņu analītiķi.
Tikai Krievijas Aizsardzības ministrijas YouTube kanāls vien šīs brīnumainās analīzes sastādīšanas brīdī skatīts 153 miljonus reižu. Te nu autoriem nāktos palauzīt galvu, kāpēc Krievijas AM ir gandrīz pusotru reizi vairāk abonentu, nekā visvarenajam ASV Aizsardzības departamentam, un gandrīz desmitkārt vairāk nekā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijai. Loģiski būtu pieņemt, ka šis YouTube kanāls skatītājus interesē vairāk un ir labāk izstrādāts no profesionālā viedokļa. Taču uzdevums bija citāds – neviens neprasīja padomus par profesionālisma celšanu. Omelas aplēsa, cik miljonus saņem relatīvais "Kremlis" no reklāmas YouTube, un ieteica: marķēt Krievijas kanālu video ar īpašu brīdinājumu "Saņem finansiālu palīdzību no valsts". Atgādināsim, ka šī prakse ieviesta pērn ASV vairākiem Krievijas valsts medijiem – to YouTube kanālos parādās uzraksti: "Pilnībā vai daļēji sponsorē Krievijas valdība". Vienlaikus Rietumu valstu kanāli labākajā gadījumā saņēmuši marķējumu "publicly funded" (finansējums no budžeta).
Te nu lielajiem amerikāņu analītiķiem vajadzētu nonākt pie loģiska slēdziena: ja jau tamlīdzīgi paņēmieni tik un tā nav mazinājuši Krievijas televīzijas popularitāti rietumvalstu skatītāju vidū, īpašas jēgas no tiem nav. Taču secinājumi ir pilnīgi pretēji. Omelas ziņojumā draudīgi pieprasīts ieviest marķējumu visiem tajā minētajiem kanāliem. Pat iepriekš minētajam Krievijas Aizsardzības ministras resursam – citādi taču, nedod Dievs, kāds skatītājs nodomās, ka tā ir kaut kāda privāta bodīte.
Amerikāņi savus mērķus neslēpj: "aizsargāt reklāmdevēju zīmolus un pārtraukt viņu naudas nokļūšanu sliktās rokās". Kā noprotat, "sliktās" ir tās, kas saistītas ar Krieviju. Pārskata autori pat novilkuši paralēles ar pedofiliska rakstura video: sak, vajag tieši tāpat ierobežot Krievijas telekanālu darbību internetā.
Tātad lieta ir pavisam vienkārša. Kā jau parasti, runa ir par naudu. Amerikāņi savā ierastajā stilā cenšas ierobežot godīgu konkurenci internetā. Nelauzot galvu par to, kāpēc skatītāji aizvien biežāk meklē alternatīvus ziņu avotus un pārsvarā atrod tos Krievijas kanālos, "speciālisti cīņā ar ekstrēmismu tiešsaistē" mēģina pielīdzināt ekstrēmismam visu, kas nāk no Krievijas un pastiprināt cenzūru.
Tā vietā, lai ieteiktu saviem kanāliem strādāt profesionāli, padarīt saturu interesantāku un daudzveidīgāku, lai piesaistītu publiku, izmantojot Krievijas kolēģu sekmīgo pieredzi, eksperti pieprasa vienkārši novākt konkurentus no tirgus.