RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Jaunu naudas atmazgāšanas skandālu varbūtība Baltijas valstu bankās joprojām ir augsta, uzskata Eiropas Savienības policijas dienestā (Eiropols). Iestāde prognozē jaunus skandālus – tas ir laika jautājums, vēsta Sputnik Igaunija.
Eiropola pārstāvis Pedro Felisio paziņoja, ka "netīru" eiro miljardi šobrīd atrodas Krievijā un ar augstu varbūtības daļu tos mēģinās izvest no turienes, tostarp caur Lietuvu, Latviju un Igauniju.
"Dažas bankas Baltijas jūras reģionā ir ļoti ievainojamas naudas atmazgāšanas ziņā, sevišķi Krievijas izcelsmes," citē Felisio vārdus ERR.
Viņš atzīmēja dažas pozitīvas izmaiņas, kuras notikušas Baltijas valstu banku sektorā, taču nelegālās naudas aprites kontroles sistēmā joprojām saglabājas caurumi.
"Jauns skandāls reģionā ir tikai laika jautājums, un, visticamāk, jauns skandāls būs ļoti līdzīgs tiem skandāliem, kurus esam redzējuši līdz šim," rezumēja Eiropola pārstāvis.
Kā jau iepriekš stāstīts, pērnā gada septembrī tika publicēti iekšējās izmeklēšanas rezultāti, kuru iniciēja dāņu bankas Danske Bank vadība. Tika noskaidrots, ka bankas Igaunijas filiāles darbinieki veicināja ārvalstu klientu "netīrās naudas" atmazgāšanu. Sākotnēji tika runāts par aizdomīgiem darījumiem apmēram četru miljardu eiro apmērā, taču pēc neilga laika tika paziņots jau par 200 miljardiem.
Skandāls noveda pie tā, ka Danske Bank bija spiesta pārtraukt savu Baltijas un Krievijas filiāļu darbību. Nepagāja pat daži mēneši kopš viena skandāla, kad medijos parādījās informācija par to, ka zviedru finanšu korporācijas Swedbank Igaunijas filiāle arī varētu būt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanā.
Žurnālisti atklāja tiešu saikni starp Swedbank un Danske Bank klientiem un nonāca pie secinājuma, ka caur Swedbank kontiem Igaunijā laika periodā no 2007. līdz 2015. gadam izgājuši apmēram 4 miljardi "netīro" eiro.
Neraugoties uz to, ka Swedbank vairākkārt apgalvoja, ka nekādā veidā nav saistīti ar šaubīgas izcelsmes naudas plūsmām, Igaunijas un Zviedrijas finanšu inspekcijas iniciēja savstarpēju izmeklēšanu attiecībā pret banku. Tāpat pārbaudi iesākusi Igaunijas Valsts prokuratūra.
Visu šo skandālu rezultātā Igaunijas banku sektors cietis nopietnus reputācijas zaudējumus, savukārt valsts uzraudzības iestādes bija spiestas nopietni pārskatīt savus finanšu kontroles mehānismus.
Līdzīga situācija notika arī Latvijā, kur tostarp sakarā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu pašlikvidācijas procesu iesāka viena no lielākajām Latvijas bankām – ABLV Bank.