Šobrīd no ielu reklāmām uz tautiešiem skatās godīgas un labestīgas Latvijas labāko dēlu un meitu – Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu – sejas.
Savukārt "Jaunās Vienotības" deputātu portreti skatās pat ne uz mums, bet nedaudz augstāk par horizontu, kaut kur uz antresoliem, it kā viņi redz daudz vairāk, nekā vienkāršajam vēlētājam to ļauj viņa redzesloks. Un tāda mīlestība, tāda gudrība šīs acīs, ka, tiešām, negribas viņus laist prom uz Briseli. Pašiem vajag.
Palieciet. Tas pats, starp citu, būtu taisnīgi attiecināms arī pret Nilu mūsu Ušakovu. Nu kā lai mēs bez viņa?
Ko tad teiksiet, tauta, vai tiešām mums ir gana ar iedvesmotām sejām no reklāmas tumbām, lai nobalsotu par kārtējiem pieciem gadiem paēdušas un bezrūpīgas dzīves šīm pieglaimīgajām un sterilajām būtnēm, kuri laistās aiz turīguma, labklājības un svētās nekaunības, kuri ir pārliecināti, ka viņiem visi ir kaut ko parādā. Kāpēc tad vēlētājam savā brīvdienā būtu jāpaceļ piekto punktu un jāaiziet uz vēlēšanu iecirkni?
Uz reklāmas tumbas manīta kandidāte Ieva Ilvesa. Šo Latvijas ierēdni pazīst nedaudzi, lielākoties kā bijušā Igaunijas prezidenta sievu. Taču vai šo faktu var uzskatīt par pietiekamu, lai iegūtu ceļazīmi uz Briseli un Strasbūru? Otrā aiz viņas "Attīstībai/Par!" sarakstā stāv Baiba Rubesa, bijusī Latvijas Statoil un Rail Baltica priekšniece. Laikam, derīgs ieradums saņemt algu ap 10 tūkstošu eiro apmēra arī vēlētāju acīs kalpo kā pietiekams iemesls tam, lai nobalsotu par viņu.
Starp citu, interesanti, ka Ilvesa bijusī sieva Evelīna arī balotējas Eiropas Parlamentā, taču pie sevis Igaunijā. Varbūt tas izplatās dzimumceļā? Jo pats ģimenes galva jau 2004. gadā iekārtoja taciņu saviem ģimenes locekļiem uz Eiropas Parlamentu.
Aicinu alternatīvā kārtā un daudzveidībai izskatīt šādu priekšvēlēšanu tekstu: "Man ir 55 gadi. Man ir cilvēcīgi trūkumi. Mīlu iedzert, baidos no nākotnes, jo zinu, ka šī valsts man nespēs nodrošināt kaut cik pienācīgas vecumdienas. Muzikālā gaume – Brāms un AC/DC. Šķīries. Ir pieci patēriņa kredīti, hronisks gastrīts un tikšanās vieta.
Lūdzu, nobalsojiet par mani Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ar to jūs izdarīsiet labi man un vēl diviem-trijiem vienkāršajiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus es iekārtošu darbā savā birojā. Apņemos Eiropas Parlamentā neko nedarīt, lai nekaitētu sava vēlētāja interesēm."
Nu, vismaz, skan godīgi. Es saprotu, ka tādu mums ir daudz.
Bet kāpēc jāiet iemītā ceļā, kāpēc jāizvēlas tie, kas acīmredzami nav pelnījuši labi apmaksātu un vieglu darbu uz Eiropas nodokļu maksātāja rēķina? Galu galā, sarīkojam loteriju un izspēlējam tās astoņas vietas, kas šogad pienākas Latvijai, visu tās iedzīvotāju vidū!
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.