RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Igaunija atzīst esošo robežu ar Krieviju, informēja Igaunijas Ministru prezidents Jiri Ratass preses konferencē Rīgā, vēsta Sputnik Igaunija.
Ratass: jāsaprot, kāds patlaban ir gads
Trešdien, 15.maijā Igaunijas premjers ieradās Rīgā, lai tiktos ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Pēc pārrunām abi politiķi piedalījās preses konferencē, informēja Igaunijas valdības preses dienests.
Komentējot iepriekš Igaunijā izskanējušos savas valdības locekļu izteikumus par to, ka Krievija "ieņem" daļu Igaunijas, Ratass apliecināja, ka Igaunija jau sākusi būvēt robežu ar Krieviju saskaņā ar esošo kontroles līniju. Viņš norādīja, ka šajā jautājumā starp abām valstīm panākta vienošanās.
Uzsverot 1920.gadā ar Padomju Krieviju noslēgtā Tartu miera līguma nozīmi Igaunijas acīs, politiķis atgādināja, ka "mēs dzīvojam 2019.gadā, un mums jāsaprot šīsdienas realitāte un mūsu prioritātes".
Tara saliedēs Igauniju un Latviju
Vizīte Rīgā bija pirmā Igaunijas jaunajai valdībai. Jiri Ratass plānoja apspriest ar Krišjāni Kariņu abu valstu ekonomiskos sakarus un pierobežu sadarbību.
Igaunija vēlas panākt ciešāku sadarbību ar Latviju digitālajā jomā un veidot vienotu taras depozīta sistēmu, jo visai liels skaits Igaunijas iedzīvotāju iegādājas alkoholu Latvijā, kur tā cena ir zemāka.
Ratass un Kariņš apsprieda Eiropas nākotni un ES darbības stratēģiju. Abu valstu valdību vadītāji plānoja pārrunāt arī sadarbību aizsardzības jomā, kurā liela nozīme ir NATO divīzijas štāba "Ziemeļi" darbības sakārtošana Ādažos.
Igaunijas ĀM un IeM pauda vienotu viedokli Krievijas jautājumā
9. maijā Igaunijas iekšlietu ministrs un nacionālistiski noskaņotās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) līderis Marts Helme uzskata, ka Krievija neatdod daļu republikas teritorijas.
"Līdz šim Krievijas rokās ir 5,2% Igaunijas teritorijas. Krievija nevēlas atdot mums šo teritoriju, ne maksāt par to kompensāciju, ne arī apspriest šo jautājumu," skaidroja Helme valdības preses konferencē.
_Urmas_Reinsalu_and_Monika_Jankovska_(34915132554).jpg){kind=link}
Partija EKRE nevēlas ratificēt ar Krieviju noslēgto līgumu par robežām, jo uzskata, ka dokuments atdod Maskavai teritorijas aiz Narvas un daļu Pečoras, kas neatbilst republikas konstitūcijai.
Kolēģa viedoklim faktiski pievienojās arī Igaunijas iekšlietu ministrs, partijas Isamaa ("Tēvzeme") loceklis Urmass Reinsalu. Paužot viedokli par Krievijas un Igaunijas robežu līguma ratifikācijas tēmu, Reinsalu paziņoja, ka šajā jautājumā Igaunijai jāņem vērā 1920.gadā noslēgto Tartu miera līgumu.
Jurjeva ir mūsu!
Igaunijas politiķiem nevajadzētu nostāties uz "teritoriālo prasību nedrošajiem pamatiem", jo valstu savstarpējām teritoriālajām pretenzijām var būt negatīvas sekas, uzskata Krievijas Federācijas padomes Starptautiskās komitejas loceklis Oļegs Morozovs.
"Ik reiz, kad kāds Eiropā sāk runas par "teritoriālajiem parādiem", rodas vēlēšanās tādam drosminiekam atgādināt, ka pasaulē nav gandrīz nevienas valsts, kam nebūtu vēsturisku teritoriālo problēmu ar kaimiņiem," norādīja Oļegs Morozovs intervijā RIA Novosti.
Viņš paskaidroja, ka nopietniem politiķiem parasti pietiek prāta necilāt šīs problēmas. "Tas ir ļoti bīstami un abpusēji asi," uzsvēra senators.
Morozovs atgādināja igauņu pilsētas Tartu vēsturi – tā pieder igauņiem "daudz mazāku savas dzīves daļu". "Taču Krievijā nav pieņemts atsaukt atmiņā šo faktu un citu pilsētas nosaukumu – Jurjeva," piezīmēja politiķis.
"Igauņu politiķu mēģinājumi nostāties uz teritoriālo prasību nedrošās zemes var novest pie tā, ka zeme pazudīs zem viņu kājām. Nevajag mēroties ar vēsturisko taisnību. Taisnība vienmēr būs mums, jo mēs citiem teritoriālās pretenzijas neizvirzām," noslēgumā piezīmēja Krievijas Federācijas padomes loceklis.
Iepriekš Igaunijas iekšlietu ministra pretenzijas komentēja Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Antons Morozovs. Arī viņam šķiet, ka tamlīdzīgi paziņojumi ir nekorekti no valstu savstarpējo attiecību viedokļa.
"Mūsu robežas ir nostiprinātas ar visiem nepieciešamajiem starptautiskajiem līgumiem. Turklāt Igaunija ilgu laiku bija Padomju Savienības sastāvā, un tā daudz ko paveica uzņēmumu, ražošanas, infrastruktūras attīstības labā. Savulaik Igaunija tika atbrīvota no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Tāpēc es uzskatu, ka tas vispār ir nekorekts paziņojums no mūsu valstu savstarpējo vēsturisko attiecību viedokļa," uzsvēra Krievijas politiķis.
Kas kam ir parādā
Saskaņā ar 1920. gadā parakstīto Tartu miera līgumu Igaunijas un Padomju Krievijas starpā, Igaunija saņēma daļu vēsturisko Krievijas zemju – Ivangorodu ar tai tuvējo rajonu un lielāko daļu Pečoras novada. Par to Igaunijas valdība piekrita atteikties no atbalsta sniegšanas baltgvardiem un atbruņot Igaunijas teritorijā esošās Krievijas Ziemeļrietumu armijas ģenerāļa Judeņiča vienības.
1944.gadā šīs teritorijas tika atdotas atpakaļ KPFSR. Maskava uzskata, ka Tartu līgums ir vēsturisks dokuments, kam nav juridiska spēka.
Jauno Krievijas un Igaunijas robežlīgumu parakstīja valstu ārlietu ministri 2005.gada 18.maijā. Taču pēc tā iesniegšanas ratifikācijai Igaunijas parlamentā Rīgikogu deputāti papildināja to ar preambulu, kurā bija atsauce uz 1920.gada Tartu miera līgumu.
Tā kā tas varēja kļūt par pamatu Igaunijas teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju, Maskava denonsēja savu parakstu līgumā, kurā Igaunija iekļāva vienpusējus grozījumus. Pārrunas atsākās 2012.gada oktobrī pēc Igaunijas iniciatīvas. Abu valstu valdības apstiprināja robežlīgumu projektu tekstus 2013.gadā, un 2014.gada 18.februārī Maskavā abu valstu ārlietu ministri to parakstīja.
Līgums izgāja pirmo lasījumu parlamentā. Ratifikācijas process Krievijas Valsts domē vēl nav sācies. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noteikti paskaidroja, ka galvenais ratifikacijas noteikums ir bezkonfrontācijas atmosfēra divpusējās attiecībās.