Vāji ritošā Eiropas pārpildīšana ar amerikāņu "augstas precizitātes un mazas intensitātes" kodollādiņiem var novest pie Eiropas civilizācijas katastrofas. Pirmās šajā sarakstā neizbēgami izrādīsies Baltijas valstis – kā ērtas platformas masveida iznīcības ieroču izvietošanai Krievija robežu tuvumā. Viļņa, Rīga un Tallina nedara neko, lai izvairītos no šāda likteņa.
KF ĀM Ieroču neizplatīšanas un kontroles departamenta direktors Vladimirs Jermakovs iepriekš paziņoja, ka kodolieroču izvietošana Eiropā, ko veic Amerikas varasiestādes, ir gatavošanās to pielietošanai: "Diemžēl, dažas no Vašingtonas atkarīgas valstis cenšas nerādīt, ka kaut kas notiek, vai arī vienkārši baidās pat aizdomāties par to, cik provokatīvi ir tas, ka 21. gadsimtā Eiropas teritorijā notiek gatavošanās kodolieroču pielietošanai ar nekodola valstu iesaistīšanu."
Iepriekš Pentagona vadītāja vietnieka palīgs Deivids Trahtenbergs paskaidroja mazas jaudas kodolieroču izveidošanas nepieciešamību ar "krievu uzvedību", poļu ģenerālis Valdemārs Skšipčaks neizslēdza kodola triecienuzbrukuma Krievijai varbūtību, ASS stratēģiskie bumbvedēji B-52H imitēja raķešu un bumbu triecienuzbrukumus KF Baltijas jūras flotes bāzēm.
Lai kā tur nebūtu, 21. gadsimtā augstas tehnoloģijas un jauni ieroču veidi sapresēs karadarbību laiku līdz dažām stundām vai dienām. Pentagons redz perspektīvu savā tehnoloģiskajā (stratēģiskajā) pārspēkā.
Savukārt Baltijas valstis izskatās teju ideāla robeža NATO karaspēku un bruņojumu izvietošanai. KF tuvākās Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis – Latvija un Igaunija – atrodas 600 kilometru attālumā no Maskavas Kremļa (vecās raķetes Pershing 2 lidojuma laiks nav lielāks par trīs minūtēm).
Latvija – Maskava: aizlidot pa pusstundu
Pati ārvalstu karaspēku klātbūtne kompaktajā Latvijā un Ameriku atbalstoša militārā bloka pastāvēšana mierīgajā Eiropā palielina bruņoto konfliktu varbūtību, jo katra sistēma tiecas pēc strukturālas un operatīvas paplašināšanās.
Pagājušajā gadā Latvija un Lietuva panāca Igauniju aizsardzības izdevumu ziņā, un tagad visas trīs republikas tērē gatavošanās karam ne mazāk kā 2% no IKP, nesot cītīgu ieguldījumu globāla starpkontinentāla kara kurināšanā. Alianses iznīcinātāji mēnešiem ilgi šeit apgūst lidojumus 150-200 metru augstumā. Šāda taktika netiek izmantota valsts gaisa telpas apsardzē, bet gan pretinieka PRA pārvarēšanai. No Latvijas robežas līdz Maskavai ir vien pusstundu ilgs lidojums ar iznīcinātāju-bumbvedēju (600 kilometri).
Nebagātās Baltijas republikas nevar atļauties iznīcinātāju iegādi. ASV un NATO lidmašīnu ir daudz, atliek vien rekonstruēt kopš padomju laikiem pastāvošās aviācijas bāzes un lidlaukus. Tam, piemēram, Lielvārdē desmitgades laikā iztērēti vairāk nekā 100 miljoni dolāru.
Kopumā militārās infrastruktūras attīstībai republikā (ieskaitot vērienīgu Ādažu militārā poligona paplašināšanu) Vašingtona iztērējusi 170 miljonus eiro. Brisele līdz 2021. gadam plāno ieguldīt Latvijas aizsardzībā 71 miljonu eiro. Neredzēts dāsnums.
Manevros Latvijā speciāli apmācīti un ekipēti alianses karavīri regulāri apgūst daudznacionāla karaspēku grupējuma operatīvu izvietošanu konflikta zonā. Faktiski tas ir pagaidām Eiropas Savienības nesankcionēta "militārā Šengena" darbībā, ar iespējamu iziešanu "Barbarosa" kovboju variantā. Kaut kāda nolūka pēc Pentagons taču uztur pusi no savām ārvalstu bāzēm (350) Eiropā. Un vairāk nekā 40 no tām ir ASV īpašums. Piecu Eiropas valstu 13 garnizonu stratēģiskajos objektos darbojas 60 tūkstoši amerikāņu karavīru, un glabājas milzīgi ieroču krājumi, tostarp 150 kodola aviācijas bumbas aviācijas bāzē Ramšteinā.
Un tomēr ASV tālākas darbības rādiusa triecienuzbrukuma bruņojumu skaita palielināšana neliecina par Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanu. Tā ir gatavošanās karadarbībām Krievijas teritorijas vidienē. Jebkuram kodolieroču pielietojumam pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem, neatkarīgi no to spēka vai precizitātes, sekos Krievijas atbildes kodola triecienuzbrukums visai ASV un NATO militāri politiskajai un militāri rūpnieciskajai infrastruktūrai.
Krievijas militārā doktrīna deklarē kodolieroču pielietošanas tiesības agresijas pret KF gadījumā pat ar vienkāršo ieroču izmantošanu, kad tiek apdraudēta pati valsts pastāvēšana. Krievijas doktrīna nenosaka prioritātes vai pielietošanas robežas, un, ja ASV kodolieroči sāks draudēt Maskavai Baltijas virzienā, preventīvie pasākumi var izrādīties neizbēgama realitāte.