RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Viss sākās Polijā, izšķirošā loma bijusi Londonai, taču karu pabeiguši amerikāņi: mācību grāmatās Eiropā, Amerikā un Japānā Otrais pasaules karš atainots dažādi. Dažas no tām izpētījuši aģentūras RIA Novosti žurnālisti.
Pēc franču domām karu pabeiguši amerikāņi
Franču skolēni par Otro pasaules karu izdzird stāstā par toreizējiem "fašisma un komunisma draudiem". Notikumu aprakstā tiek izmantoti tādi termini kā "totalitārisms", "cietsirdība", "citādi domājošo apspiešana". Antihitleriskās koalīcijas valstu darbības raksturo jēdzieni "demokrātija", "liberālās vērtības", "cilvēktiesības".
Iemesli, kuru dēļ Hitlers uzbruka Padomju Savienībai, vēstures mācību grāmatās jaunākajām klasēm aprakstīti tā: "Hitlers vēlējās iegūt Krievijas milzīgo teritoriju. Uz šīs teritorijas rēķina nacisti cerēja paplašināt savu dzīves telpu. Iebrukums 1941. gadā saucās "Operācija "Barbarosa"". Tajā piedalījās četri miljoni kareivju, un tā bija vērienīgākā militārā operācija cilvēces vēsturē."
Vēstures grāmatās vecākajām klasēm informācija ir plašāka, taču, piemēram, Staļingradas kaujai veltītas tikai divas rindkopas. Tikpat "plašs" materiāls veltīts Sarkanās armijas lomai Austrumeiropas atbrīvošanā. Par izšķirošo momentu nosaukta otrās frontes atklāšana. Uzsvērts: "1942. gadā Vašingtona izveidoja Lielo Aliansi, kurā iekļautas visas valstis, kas cīnījās pret Vāciju, un tās sabiedrotajiem. Viņi mobilizēja uzvarai visu savu ekonomisko potenciālu un kļuva par "demokrātijas arsenālu".
Pēc franču vēsturnieku domām, Otrā pasaules kara galvenās kaujas ir cīņa Klusā okeāna piekrastē (Midveja, Gvadalkanala), Ziemeļāfrikā un tikai pēc tam – Staļingradas kauja.
Secinājums ir sekojošs: "Karu pabeidza amerikāņi, kuri ar kodolieroču palīdzību piespieda kapitulēt Japānu."
Lielbritānija rādījusi piemēru visai pasaulei
1941.gada notikumi, kad Vācija uzbruka Padomju Savienībai, britu mācību grāmatās pieminēti tikai garāmejot. Liela uzmanība veltīta 1942. gadam, kad notika galvenās cīņas ar karalisko spēku dalību. Aprakstītas kampaņas Ziemeļāfrikā, Itālijā, Normandijā. Cīņas pie Staļingradas un Kurskas aprakstītas dažos teikumos. Un ne vārda par to, ka tieši šīs kaujas kļuva par pavērsiena punktu Otrajā pasaules karā. Vecāko klašu mācību grāmatās Padomju Savienībai veltīta lielāka uzmanība.
"Protams, Krievijas ieguldījums karā bija nenovērtējams, taču tā cīnījās tikai Austrumu frontē. Maskava nekādi neatbalstīja Londonas pūles, bet PSRS dalība sabiedroto kopējā stratēģijā aprobežojās ar prasību piegādāt resursus vai nekavējoties sākt (angļu un amerikāņu – red.) desantu Francijā," teikts vecāko klašu un studentu vēstures mācību grāmatā "Lielbritānija XX gadsimtā".
Veseliem paragrāfiem aprakstītas Lielbritānijas pavalstnieku cīņas frontēs, lai aizsargātu liberālās vērtības un iznīdētu totalitārismu un diktatūru visā pasaulē. Uzsvērts, ka Otrā pasaules kara laikā briti tika uzskatīti par īpašu "brendu". Tam bija raksturīga izcilība, atšķirība no citām nācijām, garīgums un stingrā sekošana demokrātijas un liberālisma vērtībām.
Britu vēsturnieki uzskata, ka galvenā loma uzvarā pār fašismu bijusi Londonai. Vidusskolu audzēkņiem klāsta, ka "Lielbritānija viena pati stāvēja Vinstona Čērčila vadībā un rādīja piemēru visai pasaulei". Pie tam uzvara pār fašismu bija iespējama, pateicoties kaujām Klusajā okeānā un Austrumu frontē. Britu Sadraudzības valstu ieguldījums nav pieminēts gandrīz nemaz.
Vācija atsvešinās no nacistiem
Vācijas skolu mācību plānos Otrais pasaules karš tika iekļauts 60. gadu beigās. Mācību grāmatās stingri kritizēta nacistu patvaļa, taču pie tam uzsvērta vāciešu miermīlīgā daba. Īpaša uzmanība tam pievērsta pēc Vācijas apvienošanās 90. gadu sākumā.
Patlaban katrā federālajā zemē ir savas mācību grāmatas. To saturu nosaka reģionālie izglītības ministri. Visām raksturīgs nacistiskās pagātnes neapšaubāms nosodījums. Precīzi novilkta robeža starp valsts pagātni un nākotni. Liela loma dāvāta vienkāršo vāciešu dzīvei, tam, kā viņi iesaistīti karā, kā viņiem izdevies pārvarēt pārdzīvojumus. Uzsvērta parasto vācu pilsoņu noturība sabiedroto aviācijas uzlidojumu priekšā.
Kopumā teksts ieturēts pacifistiskā un visai nepatriotiskā tonī, uzsvērta pirmavotu izpēte. Skolēni lasa dažādus dokumentus, piemēram, likumus, ko pēc nākšanas pie varas pieņēma nacionālsociālisti, Vanzē konferences protokolus, kurā detalizēti izplānots "ebreju jautājuma galīgais risinājums". Tiek pētīti valstī aizliegto un sadedzināto grāmatu saraksti. Īpaši svarīga tēma ir Holokausts. Skolēni tiekas ar nacisma upuriem.
Mācību grāmatās Krievijā tiek analizētas darbības dažādās frontēs, karadarbības gaita un tehnikas skaits, bet Vācijā stāsts par karu balstās uz kareivju atmiņām, vēstulēm. Kareivji aprakstīja, kā tas ir – sēdēt ierakumos, pārciest artilērijas apšaudi un iet uzbrukumā.
"Sen sagaidāmais pavērsiens šajā karā sākās 1943. gadā pēc sakāves un Vācijas 6.armijas kapitulācijas pie Staļingradas," stāsta mācību grāmata "Vācija no 1871. līdz 1945. gadam".
Īpaša uzmanība veltīta sabiedroto desantam Normandijā. Pie tam ne Kurskas loks, ne operācija "Bagrations", ne cīņa par Berlīni nav pieminēta, nav arī ne vārda par to, ka vērmahta lielākā daļa atradās Austrumu frontē. Atzīmēts vien: "Pakāpeniski sabiedrotie (Lielbritānija, Francija, ASV un Padomju Savienība guva panākumus." Citās mācību grāmatās sastopams arī tāds spriedums: "8. maijā beidzās karš kas nesa kaunu valstij un lielas bēdas vācu tautai". Īpaši atzīmēts, ka tas bija iekarošanas karš. Pie tam nacionālsociālisms atspoguļots kā vācu tautas ļaunais liktenis, nevis kā traģēdija no nacistu darbībām cietušajām valstīm.
Viss sākās ar Poliju
Poļiem īpaši svarīgi ir saprast, ka Otrais pasaules karš sākās ar Vācijas uzbrukumu Polijai, taču lielākā uzmanība pievērsta Maskavas vainai. "Uzbrukums Polijai notika 1939. gada 1. septembrī, bet 16 dienas vēlāk valsts austrumu daļu okupēja arī Padomju Savienība. Maskava rīkojās atbilstoši Molotova-Ribentropa paktam," teikts vienā no mācību grāmatām. Pie tam tajā nav ne zilbes par to, ka PSRS velti centās vienoties ar Lielbritāniju un Franciju par koalīcijas izveidi pret Vāciju.
Nekas nav teikts arī par Sarkanās armijas ieguldījumu uzvarā, uzmanība pievērsta otrās frontes atklāšanai un amerikāņu kareivju nopelniem. Grāmatās aprakstīta arī NKVD vienību dalība poļu oficieru nošaušanā Katiņā un Volīnijas slaktiņā.
Amerikāņu ienaidnieks ir Japāna
Viedoklis, kas izveidojies otrpus Atlantijas okeānam, atspoguļots vecāko klašu mācību grāmatā "Amerikāņu viedoklis". Tajā Otrajam pasaules karam veltītas 69 lappuses. Viena no tām – "Amerika un Otrais pasaules karš" sākas ar amerikāņu rūpniecības aprakstu pirmskara periodā un tās pārorientāciju uz kara rūpniecību. Liela uzmanība veltīta segregācijai ASV armijas rindās. Ir ziņas par Normandijas operāciju un karadarbību Klusajā okeānā.
Mācību grāmatās Krievijā galvenā Uzvaras ilustrācija ir sarkanā karoga spraušana virs Reihstāga, bet ASV – fotogrāfija, kurā amerikāņu kareivji uzvelt zvaigžņoto svītroto karogu mastā pēc Ivodzimas ieņemšanas Japānā. Karadarbībai pret Japānu veltīts daudz vairāk uzmanības nekā cīņām pret Vāciju.
PSRS pirmo reizi pieminēta, kad stāsts nonāk līdz Staļingradas kaujai, kam veltītas piecas rindkopas. Taču norādīts, ka tas bija pavērsiena punkts karā. No padomju personībām pieminēts tikai Josifs Staļins.
Kara upuru tabulā minēts, ka PSRS cietusi lielākos zaudējumus: 11 milj. karavīru un 6,7 milj. civiliedzīvotāju. Taču šie dati nesakrīt ar Krievijas vēsturnieku vērtējumu.
No teksta mācību grāmatā nav saprotams, kas ieņēmis Berlīni. Minēts, ka ASV spēki tuvojās Vācijas galvaspilsētai no rietumiem, bet Sarkanā armija 1945. gada 16. aprīlī forsēja Oderas upi. "Piecas dienas vēlāk viņi nonāca pie Berlīnes," atzīmēts grāmatā. Tūlīt pēc tam paskaidrots, ka Hitlers nošāvies savā bunkurā, bet vācu komandieri centušies padoties amerikāņiem un britiem, bet turpinājuši cīnīties pret padomju armiju. Taču valsts nākamais prezidents Dvaits Eizenhauers esot "pieprasījis bezierunu kapitulāciju", kas pieņemta 7. maijā. "Nākamā diena – 8. maijs – tika pasludināta par Uzvaras dienu Eiropai," klāsta autori.
Japāņiem ir savs karš
Japānas skolu programmā uzmanība pievērsta Ķīnas ziemeļu teritoriju (Mandžūrijas) un Korejas pussalas okupācijai, kā arī karadarbībai Dienvidaustrumāzijā Otrā pasaules kara gados.
Mācību grāmatā "Jaunā vēsture" Padomju Savienība pieminēta tikai Otrajam pasaules karam veltītās nodaļas noslēgumā. Grāmatu izstrādājusi Japānas Vēstures mācību grāmatu reformas biedrība, ko 1997. gadā vadīja valsts tagadējais premjerministrs Sindzo Abe. Organizācija un pati mācību grāmata tika kritizēta par nacionālistisko pieeju vēsturisko notikumu atspoguļojumā, tomēr 2001. gadā Izglītības ministrija to apstiprināja, un grāmata nekavējoties ieguva plašu popularitāti.
Mācību grāmatas autori apgalvo, ka Maskava esot pārkāpusi neitralitātes paktu un uzbrukusi Japānai, kad tā jau bija gatava kapitulēt 1945. gada 9. augustā. Citās mācību grāmatās norādīts, ka rezultātā Padomju Savienība ieguvusi "japāņu teritorijas", piemēram, Dienvidu Kuriļu salas. Pieminēta arī Kantonas armijas sakāve, kuras rezultātā vairāk nekā 600 tūkstoši japāņu kareivju nokļuva gūstā, desmitiem tūkstošu gāja bojā darba nometnēs Sibīrijā. Kopumā mācību grāmatās uzskaitīti sausi fakti un notikumi bez īpaša emocionālā toņa.