RĪGA, 7. maijs – Sputnik. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) centīsies panākt minimālās algas palielināšanu nākamgad līdz 540 eiro, paziņoja organizācijas vadītājs Eglis Baldzēns LTV7 Krievu apraides raidījuma "Bez apvainošanās" intervijā.
"Mēs centīsimies pierādīt, ka tas ir nepieciešams," pateica viņš.
Ja Ministru Kabinets piedāvājumu noraidīs, LBAS turpinās argumentēt savu pozīciju. Taču Baldzēns norādīja, ka likumdošana neļauj arodbiedrībām sarīkot vispārēju streiku. Tiesa, savus streikus var sarīkot atsevišķas arodbiedrības, piemēram, skolotāju vai ārstu arodbiedrības. Bet tam ir nepieciešama šīs arodbiedrības locekļu vairākuma piekrišana.
Saskaņā ar Centrālās statistika pārvaldes datiem, minimālo algu saņem 15% no visiem strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Pērnā gada sākumā to paaugstināja no 380 līdz 430 eiro, taču tā joprojām ir ievērojami zemāka, nekā lielākajā daļā ES valstu: Igaunijā tā sastāda 540 eiro, Lietuvā – 555 eiro, savukārt Luksemburgā – 2070 eiro mēnesī.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Jaunā konservatīvā partija uzstājās par minimālās algas paaugstināšanu līdz 500 eiro, taču šī gada budžetā šādam paaugstinājumam netika atrasti līdzekļi.
Minimālās algas apmērs ir saistīts arī ar Darba likuma grozījumiem, kuri pieņemti šopavasar. Saskaņā ar šiem grozījumiem, ja pastāv atalgojuma ģenerālvienošanās, par virsstundām atļauts maksāt uz pusi mazāk, taču ar nosacījumu, ka minimālā alga, kuru sniedz darba devējs, ir par 50% augstāka, nekā vidējā alga valstī. Ja valstī paaugstinās minimālā alga, attiecīgi jāmaina arī ģenerālvienošanās, palielinot darba algas nozarē.
Runājot par Darba likuma grozījumiem, Baldzēns pirmām kārtām noliedza Latvijas Darba devēju konfederācijas datus, saskaņā ar kuriem oficiāli virsstundas darbiniekiem apmaksā vien 0,4%-1% darba devēju. Pēc Baldzēna sacītā, Latvijā virsstundu darbu strādā 27%, un lielākajai daļai tās tiek apmaksātas. Šī statistika ir iegūta uz aptaujas, kuru veicis SKDS, un neatkarīgas kompānijas pētījuma pamata, piebilda Baldzēns.
Turklāt, viņš ieteica iestāties arodbiedrībās, ja pastāv nepieciešamība atrisināt problēmas ar virsstundu darba neapmaksāšanu.
"Ja cilvēks nespēj atrisināt problēmu pats, šim nolūkam pastāv arodbiedrība, kura pārrunās ar darba devēju šo problēmu var atrisināt," atgādināja viņš.
Uz jautājumu, cik daudz darbinieku iestājušies arodbiedrībās, Baldzēns paziņoja, ka aptuveni 10%. Taču viņš uzsvēra, ka ASV šis rādītājs sastāda 8%, bet Francijā – 6%. Turklāt, Igaunijā un Lietuvā arodbiedrībās procentuālā izteiksmē arī ir mazāk darbinieku, nekā Latvijā.