Ne velti par vienu no foruma galvenajiem tematiem kļuva starpvalstu konfliktu un citu nacionālās drošības risku kibernētiskā dimensija.
No 2010. gada NATO periodiski organizē starptautiskās kiberdrošības mācības Locked Shields netālu no Krievijas robežām. Ierastais iegansts – naidīgi hakeri, kuri cenšas pārņemt savā ziņā kontroli pār elektroapgādes sistēmām, degvielas uzpildes stacijām, videonovērošanas sistēmām un tā tālāk.
Mācībās tiek pilnveidotas tikai datortīklu drošības iemaņas, taču pretinieka enerģētikas un militārās informācijas sistēmas tāpat veido datori, un vienmēr rodas kārdinājums ielaist tajos "Trojas zirgu". Protams, mācībās tiek izskatīti visi karadarbības varianti kibertelpā, un Krievijas tuvākie kaimiņi Baltijas reģionā cenšas vaiga sviedros.
Latviešu akcents
NATO vadība un alianses valstis nepieņēma Krievijas Aizsardzības ministrijas ielūgumu kopīgi apspriest jaunākos riskus. Tomēr VIII Drošības konferencē Maskavā piedalījās autoritatīvi eksperti: Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un aizsardzības kministrs Sergejs Šoigu, KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, KF Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, FDD direktors Aleksandrs Bortņikovs, Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins, ŠSO ģenerālsekretārs Vladimirs Norovs un ANO ģenerālsekretāra vietnieks miernešu operācijās Žans Pjērs Lakruā. Šis saraksts liecina par nopietnu pieeju hibrīddraudu analīzes jomā, tostarp – arī Baltijas virzienā.
Iepriekš Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apgalvoja, ka hibrīddraudi ir viena no galvenajām globālās drošības problēmām un norādīja, ka tie ietver plašu jautājumu spektru, ieskaitot kiberdrošību, informacijas telpas un robežu drošību, enerģētisko drošību.
Tā ir tikai daļa patiesības. Globālā informācijas telpa atzīta par jaunu karadarbības arēnu, un Stratēģisko komunikāciju centrs Rīgā radīts vērienīga informācijas kara vajadzībām (alianses valstīs strādā 20 šāda veida centri). Amerikāņu vadībā šeit koncentrēts septiņu valstu – Baltijas republiku, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas un Polijas darbs.
Vecākie partneri ASV un NATO lielu uzmanību pievērš uzbrukumam kibertelpā, un Rīga ir rekrutēta nevis Latvijas drošības stiprināšanai, bet gan noteiktiem alianses mērķiem: potenciālā pretinieka – Krievijas – valsts pārvaldes sistēmu, stratēģisko objektu, finanšu institūtu, uzņemumu, elektrostaciju, dzelzceļa staciju un lidostu izsišanai no ierindas. Iespējams, Pentagona kartēs Baltijas valstis vispār nav atrodamas, jo racionālāk taču ir rīkoties ar numuriem: "Antikrievija 1", "Antikrievija 2", "Antikrievija 3".
Kaujas hakeri
Arī Igaunija daudz dara digitālo tehnoloģiju attīstības jomā. Tallinā atklātais NATO Informācijas tehnoloģiju aizsardzības izcilības centrs gatavo speciālistus nacionālajām militārajām struktūrām un citām NATO valstīm. Militārā misija netiek afišēta, taču jno 18 miljoniem eiro, kas atvēlēti centra izveidei, aptuveni trešo daļu veido Ziemeļatlantijas alianses tiešās investīcijas.
Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks ieturēti atzīmēja, ka Tallinas centrā speciālisti izstrādā kiberdrošības programmas ciešā sadarbībā ar Austriju, Lielbritāniju un Luksemburgu.
Pie tam kopš 2018. gada augusta Igaunijā darbojas Kibernētiskā vadība, kuras specialitāte ir kiberdrošība militārajā jomā. Tā pakļauta Aizsardzības spēku komandierim. Kiberspēku izveides galvenais mērķis ir dažādu Aizsardzības ministrijas resursu apvienošana un optimizācija darbam kibertelpā. Lai arī šī struktūra pilnu kaujas gatavību sasniegs līdz 2023. gadam, par Igaunijas pieredzi jau ieinteresējusies Vācija – tā plāno līdz 2021. gadam radīt kiberspēkus, ko veidos aptuveni 13 tūkstoši planšetu.
Tiesa, kvalificētu kadru trūkuma dēļ Igaunijai nākas izmantot jaunkareivjus ar noteiktu IT sagatavotības līmeni.
Ilgus gadus Igaunijā darbojas NATO Kiberdrošības centrs, kurā strādā speciālisti no 20 valstīm (Čehija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Slovākija, Spānija, Lielbritānija, ASV, Grieķija, Turcija, Beļģija, Portugāle, Austrija, Zviedrija un Somija). Agri vai vēlu tamlīdzīgas "kibernētikas" kvantitāte pāraugs līdz reāliem satricinājumiem enerģētikā, ekonomikā un citās nozarēs. Tad neviens nevarēs justies drošībā.