RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Rīdzinieks Normunds radio Baltkom ēterā pastāstīja, ka ir vīlies sakarā ar Latvijas varasiestāžu neapdomātiem lēmumiem, kuri bojā attiecības starp cilvēkiem.
"Es esmu latvietis, un es lieku saviem bērniem mācīties krievu valodu," paziņoja Normunds.
Viņš paskaidroja, ka divi viņa bērni mācās latviešu skolā. Taču viņa mājas pagalmā lielākoties dzīvo krievu bērni, un viņš like saviem bērniem sarunāties ar viņiem krieviski. Jo valoda – tā ir bagātība. Un viņš būtu tikai priecīgāks, ja bērniem, izņemot latviešu un angļu valodu, mācītu gan krievu, gan franču, gan, piemēram, zviedru valodu.
Tāpat Normunds atzīmēja, ka viņa vecākais dēls mācās Anglijā. Taču viņam pat neienāk prātā paust sašutumu, ka tur nepasniedz latviešu valodā. Savukārt Latvijā situāciju noved līdz šādam absurdam.
"Pats esmu vīlies savā valstī. Un lai tā būtu, nav jābūt krievam, latvietim, polim vai čigānam. Esmu vīlies par mūsu valsts, mūsu tiesu lēmumiem. Es zinu, ka te ir daudz kā nepareiza. Taču tas ir jānošķir no valodas un tautības," uzsvēra Baltkom klausītājs.
Viņš pateica, ka uzskata lēmumu par skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā par diskriminējošu. Pēc viņa sacītā, jo vairāk valodu zina cilvēki, jo bagātāki top.
Izšķirošais ST lēmums
Iepriekš ziņots, ka Latvijas Satversmes tiesa (ST) atzina valsts bilingvālās vidējās izglītības sistēmas likvidāciju par likumīgu.
Tiesa nosprieda, ka grozījumi par skolu reformu atbilst Satversmes un citu Latvijas likumu normām attiecībā uz valsts skolām. Tiesa, privātskolām vēl ir iespēja. Attiecībā pret tām tiks veikta izskatīšana atsevišķas lietas ietvaros.
Krievijā Latvijas ST lēmumu par krievu skolām nosauca par politisku, kas pārkāpj valsts krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un attaisno diskrimināciju. Pēc Krievijas politiķu domām, šāds Latvijas tiesas lēmums ir iemesls prasības iesniegšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Tuvākajā laikā tam ķersies klāt Latvijas tiesību aizstāvji.
Latvijā dzīvo ap 2 miljoniem iedzīvotāju, 40% no tiem ir krievvalodīgie. Republikā ir viena valsts valoda – latviešu valoda. Krievu valodai ir svešvalodas statuss.
Satversmes tiesa iesāka lietu par Izglītības likuma grozījumu atbilstību Latvijas konstitūcijai, kuri paredz pilnu mācību pāreju uz valsts valodu, pēc iesnieguma saņemšanas no Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputātiem.
Pirmā ST sēde šajā lietā notika 26. februārī, pēc tam tiesa paņēma pārtraukumu un atgriezās pie tās izskatīšanas 19. martā. Tāpat izskatīšana turpinājās 20. martā. Gala lēmums tika pieņemts 23. aprīlī.
Izņemot "Saskaņas" prasību, izskatīšanu gaida vēl trīs prasības pret skolu reformu, tostarp sakarā ar mācību pāreju uz latviešu valodu privātskolās. Tiesībsargs Juris Jansons paziņoja, ka attiecībā pret privātskolām tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.