RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Vašingtona atrod aizvien jaunus ieganstus draudiem Eiropas Savienībai ar jaunām ekonomiskajām un tirdznieciskajām sankcijām. Samierināšanās pārrunas, ko ar grūtībām atzina Eiropas Padome, kļūst sarežģītākas aviolaineru un Kubas dēļ, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.
ASV Valsts departaments piedraudējis Eiropas valstīm un kompānijām ar vēl vienu tirdzniecisko sankciju kompleksu. Šoreiz – par nekustamo īpašumu izmantošanu Kubā, kuri pirms Fidela Kastro nākšanas pie varas piederēja amerikāņu investoriem un tika nacionalizēti ar salas revolucionārās valdības rīkojumu.
Kārtējie draudi izskanēja ievērības cienīgā laikā – ASV specdienestu sagatavotā neveiksmīgā Kastro gāšanas mēģinājuma gadadienā, kad 1961. gadā Cūku līcī tika izsēdināts bruņots desants. ASV turpina Kubas ekonomisko blokādi, bet ES rīkojās pretēji salas izolācijas politikai un turpina kopuzņēmumu programmu sadarbībā ar kubiešiem.
Iepriekš prezidents Donalds Tramps atcēla moratoriju Helmsa-Bārtona likuma 3. panta "Tiesības uz tiesas prasību" pielietošanai pret Kubu, ko ASV Kongress pieņēma 1996. gadā, taču Trampa priekšgājēji to neparakstīja. Finansiālo pretenziju kopsumma pret Havanu un ārvalstu kompānijām, kas investē līdzekļus Kubas ekonomikā, sastāda aptuveni 6 miljardus dolāru.
Eiropa investē Kubā un pārmet ASV diktātu
Eiropas Savienība ir kļuvusi par lielāko investoru salas ekonomikā un neizvirza īpašas pretenzijas pret Havanu sakarā ar 60. gados konfiscētajiem eiropiešu īpašumiem, atšķirībā no amerikāņiem un kubiešu ekspatriantiem, jo savulaik Kastro izmaksāja kompensācijas firmām no Lielbritānijas, Kanādas, Francijas, Spānijas un Šveices.
"Mēs esam ļoti noraizējušies par šo situāciju, - aģentūra AFP citēja ES vēstnieku Kubā Alberto Navarro. – Taču mēs nevaram piekrist tam, ka viena valsts cenšas uzspiest savu likumu izpildi aiz savām robežām... Tas nozīmētu atgriešanos pie džungļu likumiem."
Konflikts Kubas dēļ bija pirmais domstarpību virknē, kas radušās Vecās pasaules un ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas starpā. Līdztekus "Kubas problēmai" transatlantijas sadarbībai kaitē vēl asāki strīdi un interešu sadursmes starptautiskajā politikā un tirdzniecībā.
Vašingtonas lēmums izstāties no Parīzes Klimata konvencijas, atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, tās okupētās Golana augstienes par Izraēlas teritoriju, ASV vienpusējā izstāšanās no "kodoldarījuma" ar Irānu. Ainu papildina tirdzniecības sankcijas pret ES ražoto alumīniju un tēraudu, kā arī melnajām olīvām, draudi ieviest paaugstinātus tarifus automašīnām un aviācijas rūpniecības produkcijai no Eiropas, sankciju draudi kompānijām, kas investē līdzekļus ar Krieviju kopīgos enerģētiskajos projektos.
Brisele atbild Vašingtonai simetriski. Iepriekš ES valstu valdības saņēma no Briseles ASV preču sarakstus, ko iespējams aplikt ar paaugstinātām importa nodevām, atbildot uz ASV jaunajām tirdzniecības sankcijām. Iepriekš Vašingtona informēja, ka, iespējams, tiks ieviesti īpaši tarifi, lai sodītu Eiropu par aviācijas koncerna Airbus subsidēšanu.
Palielināti tarifi zivtiņām un aviācijas laineriem
Sankciju saraksts tika publicēts un radīja neviennozīmīgu reakciju. Domājams, to sastādījuši atbildīgi eksperti bez humora izjūtas tik nopietnos jautājumos. Un tomēr rodas iespaids, ka preču sarakstā ir izsmiekls. Tas sākas ar dzīvajām dekoratīvajām saldūdens zivtiņām akvārijiem.
Sarakstu turpina amerikāņu zvejnieku un zivrūpniecības produkcijas saraksts, tai seko trifeles, augļu un dārzeņu izstrādājumi, produkti no kakao pupiņām, šokolādes un riekstiem, "pieliek punktu" visiem amerikāņu vīniem, degvīnam un tabakas izstrādājumiem, draud pārtraukt organisko heterociklisko savienojumu importu, kas tiek izmantoti plastmasu, augu eļļu un līmju, plastika un plastmasas trauku ražošanai. Tikai tuvāk saraksta noslēgumam Brisele pāriet pie jautājuma "būtības" un sola palielinātus tarifus traktoriem, lidmašīnām un helikopteriem (tostarp arī militārajiem lidaparātiem), kā arī "vienroča bandīta" tipa spēļu automātiem.
Saraksta pēdējās rindiņas "rotā" iekārtas un aprīkojums fiziskiem vingrinājumiem un velosipēdu pedāļi. Ar zināmu humora izjūtu apveltīti cilvēki to varētu uzskatīt par mājienu un visa laba vēlējumiem amerikāņu partneriem.
Taču "rozīnīte" ir nevis trenažieru iekārtas, bet gan ASV ražotās spēļu kārtis. Šī daudz cietusī prece bija iekļauta jau iepriekšējā Eiropas Savienības sankciju sarakstā, taču tas bija vienīgais amerikāņu izstrādājums, kas izpelnījies nevis 25%, bet gan tikai 10% likmi. Atliek tikai minēt, vai šo faktu uzskatīt par mājienu, sak, "spēles ir beigušās", vai tā ir tikai sakritība, taču ironija ir acīmredzama.