RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Aktīvākie iedzīvotāji labprāt ziņo kompetentām iestādēm par nelegālajiem imigrantiem, vēsta Skaties.lv.
"Kaimiņi, garāmgājēji vai personas pastarpināti ir uzzinājuši, ka konkrētajā objektā strādā ukraiņu brigāde bez darba atļaujām un līgumiem, un šo informāciju sniedz mums. Tā pie mums nonāk arvien vairāk un vairāk informācijas," – atklāja VDI Rīgas reģiona galvenā inspektore Baiba Puķukalne.
"Mēs to informāciju saņemam jau masveidā. Katru otro dienu vai vismaz katru nedēļu ir kāds kontroles pasākums kādā objektā. Reizēm reidi ir pat katru dienu,"pastāstīja Valsts Robežsardzes Imigrācijas kontroles nodaļas priekšnieks Agnis Višņevskis.
Iepriekš vēstīts, ka pēdējo gadu laikā nelegālo imigrantu skaits ir četrkāršojies, lielākā daļa no viņiem ieradušies no Ukrainas un Moldovas.
"Pārsvarā viņi uzturas legāli, bet viņi neizpilda nosacījumus dokumentācijas noformēšanai, lai šeit strādātu," paskaidroja Višņevskis.
Īpaši daudz Latvijā ir imigrantu, kuri oficiāli reģistrēti Polijā, jo tur noteikumi ir pieļāvīgāki. Tur ukraiņi saņem uzturēšanās atļaujas, kas derīgas visā Eiropas Savienībā, un dodas uz citām valstīm, tostarp arī uz Latviju, taču šeit viņi var strādāt tikai, ja informējuši darba inspekciju.
Tāpēc Latvijas inspekcija cenšas aktīvāk sadarboties ar Polijas dienestiem.
"Tas pārkāpums jau sākas Polijā, no kurienes mums nosūta šos darbiniekus. Tie rekrutētāji nemaksā nodokļus arī Polijā. Sadarbojamies ar Polijas iestādēm, lai šo pārkāpumu novērstu gan Latvijā, gan tur," uzsvēra inspekcijas pārstāve.
Kur strādā nelegāļi
Pēc Valsts Robežsardzes datiem, 62% imigrantu nelegāli strādā būvniecībā, tad seko loģistika un kravu pārvadājumi (8%) un sabiedriskā ēdināšana (5%).
Pērn sodīti 58 uzņēmumi, kuri apzināti pārkāpuši Imigrācijas noteikumus.
Imigranti bez darba atļaujām nereti tiek pieķerti lielos būvobjektos, kuru ģenerāluzņēmēji ir Latvijā labi zināmas kompānijas.
"Ģenerāluzņēmējs noslēdz līgumu ar kādu Latvijas uzņēmumu kā apakšuzņēmēju, kas savukārt tālāk noslēdz līgumu ar kādu citu, un tad tas varbūt piektais rindā noslēdz līgumu ar to Polijas uzņēmumu. Kad sākam pārbaudes, tad tas ģenerāluzņēmējs apgalvo, ka viņš neko nezina," tipiskāko situāciju aprakstīja Baiba Puķukalne.
Virkne uzņēmēju ar nodomu pārkāpj darba likumdošanu un apkrāpj strādniekus. Paši viesstrādnieki vēršas inspekcijā pēc palīdzības. Viņu starpā pārsvarā ir ukraiņi, tadžiki un uzbeki.
"Lielākais pārkāpums, kas pret šiem trešo valstu pilsoņiem tiek pieļauts, ir neizmaksāta darba alga vai arī to izmaksā krietni mazāku nekā solīts. Ja darba devējs pieņem darbā trešās valsts pilsoni, tad ļoti bieži uzņēmējiem ir ļaunprātīgs nolūks izvairīties no nodokļu maksāšanas," konstatēja inspekcijas pārstāve.
Ja aizturētajiem imigrantiem ir derīgi dokumenti un nav vajadzīgas vīzas, taču tiek uzlikts administratīvais naudas sods 140-700 eiro apmērā.