Politika

Latviešu eksperts pozitīvi novērtēja Kaljulaidas tikšanos ar Putinu Maskavā

Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu parādīja igauņu diplomātijas briedumu, uzskata latviešu politologs Māris Andžāns.
Sputnik

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns pozitīvi novērtēja Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Kremlī, vēsta Mixnews.lv.

Pēc Andžāna domām, Igaunijas un Krievijas vadītāju dialogs liecina par igauņu diplomātijas briedumu. Viņš uzskata, ka Kaljulaidas tikšanās ar Putinu saka, ka Igaunija ir gatava runāt ar dažādiem spēlētājiem.

Federācijas Padomē Lietuvu nolika pie vietas par Igaunijas prezidentes kritizēšanu

Andžāns norāda, ka Igaunija šajā gadījumā sevi parādīja labi un bija konstruktīva. Taču, visticamāk, pēc šīs tikšanās nekādas būtiskas izmaiņas Baltijas un Krievijas attiecības nenotiks. Iespējams, tas notiks nākotnē, bet ne šodien.

Iepriekš Krievijas vēstniecība Latvijā norādīja, ka kamēr Latvija cenšas atrast zemūdens akmeņus krievvalodīgo organizāciju darbā, tās kaimiņi – Igaunija – jau tiekas ar Krieviju augstākajā līmenī.

Pastāv sadarbības nozares

Kaljulaidas tikšanās ar Putinu notika 18. aprīlī Kremlī. Abu valstu līderu saruna ilga vairāk nekā divas stundas.

Kaljulaida pēc tikšanās beigām pastāstīja, ka apsprieda ar Putinu ar Ukrainu un Gruziju saistītus jautājumus un paziņoja viņam, ka, neraugoties uz spēkā esošajām sankcijām, pastāv nozares, kurās var attīstīt Krievijas un Igaunijas ekonomisko sadarbību. Tāpat tikšanās laikā viņa uzaicināja Vladimiru Putinu piedalīties Somugru tautu kongresā, kurš 2020. gadā norisināsies Tartu.

Lietuva aicina Igauniju saskaņot savas darbības un būt uzmanīgākai ar Krieviju

Savukārt Krievijas valsts vadītāja preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot tikšanās rezultātus, atzīmēja, ka par vienu no prezidentu sarunas priekšmetiem kļuva krievvalodīgās minoritātes stāvoklis Igaunijā un nepamatotas oficiālās Tallinas raizes drošības jomā.

Tāpat Kaljulaida paziņoja Krievijas žurnālistiem, ka Igaunijā atbalsta daudzvalodību, un kad viņa saka, ka liela krievvalodīgo minoritāte var kļūt par "draudu", viņa apvainojas.

Turklāt, Igaunijas prezidente norādīja, ka ir labi pazīstama ar krievvalodīgo minoritāti savā valstī, jo pati pirms dažiem gadiem strādāja lielākoties krievvalodīgā kolektīvā, un pērn pavadīja veselu darba mēnesi Narvā, kur lielākā daļa iedzīvotāju runā krievu valodā.