RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. No sākuma Latvija kā žurkas pie sevis iznīdēs tos, kas nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, un pēc tam palīdzēs kaimiņiem, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš, uzstājoties eirodeputātu priekšā par Eiropas Savienības nākotnes tematu, raksta avīze Dienas Bizness.
Naudas atmazgāšanas apkarošanu Latvijas premjers nosauca par mūsdienu pamatproblēmu un galveno izaicinājumu. Par vienu no naudas avotiem viņš nosauca Krieviju.
"Protams, daļai šīs naudas ir legāla izcelsme, taču daļai – noteikti nav. Un tie, kas strādā ar šo netīro naudu, ir noziedznieki," pateica Kariņš.
Viņš precizēja, ka nerunā par uzņēmējiem, kuri cenšas optimizēt nodokļus, bet gan tieši par tiem, kas apzināti nodarbojas ar naudas atmazgāšanu.
Premjers salīdzināja naudas atmazgātājus ar ērgļiem, kuri lido virs ES un skatās, kādā valstī viņiem labāk iekārtoties ar savu netīro naudu. Pēc viņa sacītā, Latvija arī bija viņu interešu zonā.
Noslēgumā Latvijas premjers apsolīja, ka Latvijā drīz būs "vistīrākā un visizturīgākā banku sistēma Eiropā".
"Pēc pusotra gada mēs ar prieku varēsim dot padomus jebkuram šajā ēkā, kā attīrīt banku sistēmu. Bet šī cīņa nedaudz atgādina žurku iznīdēšanu. Es varu izdarīt visu, lai manā mājā nebūtu žurku. Bet kā ar maniem kaimiņiem? Noziedznieki varētu būt šobrīd pametuši Latviju, bet es esmu pārliecināts, ka, diemžēl, viņi nav pametuši Eiropu. Tādēļ mums ir jāiztīra viss rajons," pateica valdības vadītājs.
Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV Bank, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, valdība ierosināja izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas paredz čaulas uzņēmumu apkalpošanas aizliegšanu Latvijas bankās. Jau esošajiem klientiem sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt viņu daļu aptuveni līdz 5%, tiem, kuri nespēs īsā laikā pārveidot biznesu, nāksies tirgu pamest.
Tāpat Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.
Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.
Latvijas uzņēmēji, publicisti un daži politiķi kritizē Latvijas varasiestādes par lēmumu slēgt ABLV banku un "izdzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, kaut gan šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamu peļņu, daļa no kuras nodokļu veidā papildināja arī valsts budžetu.