RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Izdevums Latvijas Avīze sācis veselu žurnālistisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kāpēc pelmeņu gatavotājam Rīgā nepieciešamas krievu valodas zināšanas un vai tas ir likumīgi.
Darba sludinājums par pelmeņu gatavotāja vakanto vietu, kurā nepieciešamas labas saziņas prasmes latviešu un krievu valodā, licis pamatus žurnālistu izmeklēšanai, ko Latvijas Avīzes lapās organizēja Marta Ozola.
Izrādījies, ka pavārs ar minētajām iemaņām tiek meklēts nesen atvērtajā Rīgas Centrāltirgus gastronomiskajā paviljonā.
Avīze atgādināja, ka jaunās Darba likuma prasības paredz: "Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu."
"Vai un kāpēc pelmeņu lipinātājam un pildītājam Latvijā vajadzētu zināt krievu valodu?" lauzīja galvu Marta Ozola un devās meklēt skaidrojumu gastrotirgū.
Viņai paskaidroja, ka gastrotirgus ir atvērtā tipa restorāns, kurā klienti vēlas aprunāties arī ar darbiniekiem – pelmeņu gatavotājiem. Viņi apjautājas par gatavošanas veidu, pelmeņu sastāvu. "Tirgus apmeklētāji lielākoties runā krieviski," – apliecināja pelmeņu gatavotājs Andrejs. Taču žurnāliste bija neizpratnē: ja gastrotirgu tik ļoti iecienījuši tūristi, kāpēc viņam netiek prasītas angļu valodas prasmes?
Sarunai pievienojās pārdevēja Dagnija. Viņa paskaidroja, ka viņai jāprot visas trīs valodas – latviešu, krievu un angļu. Pie tam abi žurnālistes sarunbiedri atzina, ka sliktas krievu valodas nekļūs par iemeslu atraidīt darba gribētāju.
Tomēr zinātkārā žurnāliste sazinājās ar gastrotirgus personāla atlases nodaļu un pieteicās pelmeņu gatavotāja vakancei, taču paziņoja, ka krievu valodu zina slikti. Viņu nenoraidīja, taču laipni norādīja, ka krievu valodas zināšanas ir ieteicamas, jo klienti restorānā var aprunāties ar darbiniekiem un to apmeklē liels skaits tūristu.
Tomēr uz žurnālistes jautājumu par to, kāpēc sludinājumā norādīta tikai latviešu un krievu, nevis angļu valoda, žurnāliste detalizētu atbildi nesaņēma.
Argumentam žurnāliste minēja statistiku: tūristu skaits no Rietumeiropas Latvijā kļūst aizvien lielāks. Rīgas Tūrisma attīstības birojs informēja, ka vislielākais ārvalstu viesu skaits Rīgā pērn bija no Vācijas – 176,9 tūkstoši jeb 11,9%. Tad seko tūristi no Krievijas (173 800 jeb 11,7%), Igaunijas (109 800 jeb 7,4%), Lietuvas (100 400 jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98 700 jeb 6,6%).
Tāpēc loģiskāk būtu pieprasīt no restorānu darbiniekiem latviešu un angļu valodas zināšanas, pārliecināta žurnāliste. Tiesa, viņa ir aizmirsusi kādu svarīgu niansi: daudziem Baltijas valstu iedzīvotājiem savstarpējās saziņas valoda ir krievu valoda.
Meklējot valodu taisnību, žurnāliste vērsās Valsts valodas centrā, taču tur paziņoja, ka no savas puses pārkāpumus nesaskata, jo Darba likuma normu izpilde ir Darba inspekcijas ziņā.
Savukārt Valsts darba inspekcija pastāstīja, ka pēdējo trīs gadu laikā ziņojumu skaits par svešvalodu prasmju nepamatotu prasību darba sludinājumos ir pieaudzis. Šogad saņemti jau 15 iesniegumi. "Visi VDI saņemtie iesniegumi tika pārbaudīti, un 20% gadījumos pārkāpumi tika apstiprināti daļēji vai pilnībā," pastāstīja VDI pārstāve Megija Ekkerte un piebilda, ka atsevišķos gadījumos izteikts mutvārdu aizrādījums.
VDI solīja pārbaudīt arī Latvijas Avīzes pamanīto sludinājumu par krievu valodas zināšanām pelmeņu gatavotājiem.
Tomēr uz žurnālistes jautājumu, vai VDI gatavojas organizēt pārbaudes pēc pašu iniciatīvas, nevis pēc iedzīvotāju sūdzībām, inspektori atklāja, ka papildu pārbaudes saskaņā ar jaunajām Darba likuma prasībām nav ieplānotas.
Atgādināsim, ka pērnā gada 1. novembrī Saeima pieņēma Darba likuma grozījumus, kuri liedz darba devējam pieprasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja to pielietojums nav paredzēts darba pienākumos.
2012. gadā tika aizliegts darba sludinājumos bez īpašas nepieciešamības norādīt valodas prasmes prasības, 2014. gadā tika aizliegts iekļaut šīs prasības darba līgumā.
Tomēr par nacionāliem jautājumiem norūpējušies pilsoņi regulāri pārbauda uzņēmumus, kuri vakances sludinājumos iekļauj krievu valodas prasmes prasību.