RĪGA, 7. aprīlis — Sputnik. Šī gada 16. martā Rīgā notika SS leģionāru kārtējais gājiens, neskatoties uz Eiropas Parlamenta rezolūciju un Eiropas Komisijas ieteikumiem cīņā pret rasismu un neiecietību. Leģionāru gājienā piedalījās ne tikai Latvijas politiķi, lai arī valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš lūdza atturēties no šī soļa, bet arī cilvēki, kuri atļāvās izmantot savā apģērbā nacistiskus simbolus. Dalībnieku pūlī bija ievērota arī cilvēku grupa ar Zviedrijas valsts karogu.
Marta beigās Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts no Latvijas Ruslans Pankratovs atzīmēja, ka vairākās ES valstīs diemžēl joprojām pastāv marginālas organizācijas, kas seko neofašisma un neonacisma, kā arī rasu pārākuma idejām. Taču, pēc viņa domām, gadījumā ar Zviedrijas karogu ir cerība, ka tamlīdzīgs naidīgs solis tiks adekvāti novērtēts un nosodīts.
"Skumjš incidents"
Zviedrijas Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Annika Jagandere, kam politiķis nosūtīja vēstuli, atbildēja, un norādīja, ka Zviedrijas pārstāvniecība ne tikai nepiedalījās leģionāru gājienā – tā vispār nebija iespējama principā. Turklāt Zviedrijas diplomātiskā pārstāvniecība atzīmēja, ka Zviedrijas karoga parādīšanās šāda veida pasākumā ir "skumjš incidents".
"Tikai ar mediju palīdzību mēs uzzinājām, ka šajā pasākumā tika izmantots Zviedrijas karogs. Diemžēl mums nav citas informācijas no citiem avotiem par šo skumjo incidentu. Citiem vārdiem sakot, mēs nezinām, kas atnesis karogu uz Waffen SS leģionāru gājienu, un nezinām patieso iemeslu, kura dēļ to izmantojusi neidentificēta personu grupa. Oficiāli Zviedrija šajā pasākumā nepiedalījās un nevarēja piedalīties. Būtu lieki teikt, ka šis incidents noteikti nenorāda, nenozīmē un neatspoguļo neko par Zviedrijas valdības politiku šajā jautājumā," – teikts Zviedrijas vēstnieka atbildes vēstulē.
Latviešu leģiona Waffen SS dalībnieku un to atbalstītāju gājiens notiek Rīgā katru gadu. Tas izraisa antifašistu organizāciju neapmierinātību un sašutumu visā pasaulē. Krievijas Federācija uzskata SS leģionāru gājienu Latvijā par kaunpilnu. Iepriekš Krievijas ĀM Cilvēktiesību, demokrātijas un likuma augstākās varas lietu pilnvarotais Konstantīns Dolgovs paziņoja, ka Latvijas varasiestāžu atļauja rīkot SS veterānu gājienus ir pretrunā ar starptautisko likumu un Nirnbergas tribunāla lēmumiem.
Šogad Latvijas Antinacistiskā komiteja neorganizēja paralēlu protesta akciju – viņiem neļāva organizēt piketu pie Brīvības pieminekļa un piedāvāja alternatīvu – Bastejkalnu. Šis piedāvājums viņiem šķita pazemojošs, un komiteja no protesta akcijas atteicās, taču ieradās inidiciduālās akcijās pie Mildas ar plakātiem "Viņi karoja Hitlera pusē". Policisti aizliedza protesta dalībniekiem tuvoties piemineklim.