RĪGA, 24. marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Piektdien, 22. martā Latvijas Tieslietu ministrijā notika Baltijas valstu "padomju okupācijas" radīto zaudējumu aprēķinam veltīta starptautiskā konference. Latvija, Lietuva un Igaunija kārtējo reizi nāca klajā ar tēzi par to, ka Krievija – PSRS tiesiskā mantiniece, ir vēsturiski atbildīga par Baltijas "okupāciju". Lai tēze iegūtu lielāku svaru, puses parakstīja kopīgu deklarāciju.
EP deputāte Sandra Kalniete, aktīva "padomju okupācijas" un Putina Krievijas apkarotāja, bet padomju laikā – Komunistiskās partijas locekle un nomenklatūras darbiniece, savā uzrunā konferences atklāšanā mazliet pārfrāzēja padomju lozungu "neviens nav aizmirsts, nekas nav aizmirsts".
Viņa pauda pārliecību, ka tiem, kuri iesaka aizmirst pagātni un sākt dzīvi no jauna, ir jāpaturot prātā – neko nedrīkst aizmirst, un, ignorējot vēsturi, mēs riskējam ar tās traģisko aspektu atkārtošanos.
Tam var piekrist. Pagātni aizmirst nedrīkst, taču visi aizmirst. Un mēs visi – pēcpadomju telpas iedzīvotāji – pastāvīgi kāpjam virsū aizmirstajiem pagātnes grābekļiem. Kamēr vieni skaita, kādu kaitējumu nodarīja pagātnes vara, citi vienlaikus skaita, kādu ļaunumu tautai nodarījuši tagadnes varasvīri. Kas vairāk cietīs no tādām aplēsēm? Tas ir retorisks jautājums.
Kurš kuram ir parādā
Jāpiebilst, ka konferences dalībnieku fonā no kaimiņvalstīm, kuri bija spiesti runāt ar tulkotāju palīdzību, runasvīri no Latvijas spīdēja ar brīvu runu un skaistām metaforām.
Ļoti skaisti un pārliecinoši runāja Vidzemes Augstskolas rektors Gaitis Krūmiņš, kurš specializējies ekonomikas vēstures jautājumos. Savās aplēsēs par pamatu viņš ņēmis PSRS Centrālās bankas Latvijas filiāles pārskatus.
Viņa demonstrētie skaitļi apliecināja, ka Padomju Latvijas gados (1946. – 1990.) republikas iedzīvotāji nodokļos samaksājuši 84,9 miljardus eiro. Pie tam 44,3 miljardi nonāca republikas budžetā, bet 40,6 miljardi eiro – PSRS kopējā budžetā. Savukārt LPSR budžetā nonāca nauda arī no PSRS budžeta – 24,7 miljardi eiro. Starpība starp summu, ko LPRS atdevusi PSRS, un ko saņēmusi atpakaļ, veido 15,9 miljardus eiro. Tas ir viens no cipariem, kas veido "okupācijas" režīma finansiālos zaudējumus.
Nauda nav galvenais
Taujāts, vai pats Gaitis Krūmiņš saskata kaut kādas iespējas saņemt materiālo kompensāciju, viņš atbildēja, ka viņam, kā zinātniekam, tā neesot prioritāte, ka patlaban viņam svarīgāk ir pierādīt, cik kļūdains ir apgalvojums par to, ka PSRS vairāk devusi Baltijai nekā paņēmusi no tās. Viņam nav svarīga tālākā politiskā darbība uz šī ziņojuma pamata. Svarīgāk ir informēt sabiedrību un meklēt patiesību.
G.Krūmiņš piezīmēja, ka no viņa viedokļa Krievija rīkojusies nepareizi, pasludinot sevi par PSRS mantinieci, jo ir skaidrs, ka Krievija arī cietusi padomju režīma rezultātā, turklāt ne mazāk kā Latvija. Ja tu brīvprātīgi uzņemies atbildību par mantojumu, tas uzliek saistības, piezīmēja Krūmiņš.
Latvijas jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosauca divus iemeslus, kuru dēļ tiek aprēķināts "padomju okupācijas" radītais zaudējums.
Viņš ir pārliecināts, ka vissvarīgākā ir morālā kompensācija, tas ir, paša okupācijas fakta apstiprinājums, ko PSRS mantiniece – Krievija – noliedz. Politiķis skaidroja, ka esot svarīgi aprēķināt, kādi zaudējumi ciesti "okupācijas" gados. Materiālās kompensācijas saņemšana ir vēl sarežģītāks uzdevums, un pašreizējās paaudzes mazākais uzdevums esot nodot šo parādu pēctečiem, lai viņi vismaz saprastu, cik Latvija zaudējusi "okupācijas" laikā.
Vai latvieši ir atbildīgi par "padomju okupāciju"
Tieslietu ministrs uzskata, ka latviešu izcelsmes padomju partijas bonzas ir atbildīgi par "padomju okupāciju" – kolaboranti ir atbildīgi par varu, ko atbalstīja, skaidroja Bordāns.
Savukārt Vidzemes Augstskolas rektors Gaitis Krūmiņš, jautāts par Latvijas iedzīvotāju, padomju varas pārstāvju, atbildību par okupācijas radītajiem zaudējumiem, paskaidroja, ka pārsvarā tā ir morāla, nevis materiāla atbildība. Viņš vērtēja, ka atbildība ir dažāda: 40. gados, kad esot ritējis pilsoņu karš un Latvijā notikušas represijas, atbildība ir viena, un pavisam citāda – cilvēkiem, kuri pie varas bija pēc 60. gadiem un līdz 90. gadiem. Tolaik tā vairs nav bijusi tautas nodevība, bet gan izdzīvošanas metode. Pēc viņa domām, nav iespējams visus Komunistiskās partijas un komjaunatnes locekļus nosaukt par Latvijas republikas ienaidniekiem.
Vidzemes Augstskolas rektors atzīmēja, ka jautājums par pašu Latvijas pilsoņu atbildību par XX gs. notikušajām šausmām tiek diskutēts vāji, - pašlaik tiek pievērsta uzmanība tam, ka Latvijas nelaimju cēlonis bijis ārējais ienaidnieks, un tiek piemirsts, ka daži Latvijas pilsoņi bija okupācijas režīma dzinulis.