RĪGA, 22. marts – Sputnik. Biznesa augstskolas "Turība" sastādītā biznesa indeksa dati liecina, ka tikai 7,3% Latvijas uzņēmēju uzskata: Latvijas valdība veicina biznesa attīstību, vēsta Grani.lv.
Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju – 56,7% – vērtējot valdības darbības ietekmi uzņēmējdarbībā, paziņoja, ka tā tikai rada šķēršļus.
2018. gada decembrī un 2019. gada janvārī veiktās aptaujas gaitā pētnieki aprunājās ar 750 uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem. Tika vērtēta viņu attieksme pret dažādiem faktoriem, kuri ietekmē biznesu Latvijā.
Tostarp biznesmeņi tika lūgti izvērtēt administratīvā sloga smaguma pakāpi. 74,7% uzņēmēju norādīja, ka tas ir pārāk liels. Vēl 22,4% respondentu uzskata, ka tas ir pieņemams, bet 3% bija grūti sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.
Turklāt vairums uzņēmēju – 73,6% – negatīvi novērtēja ar biznesu saistītās likumdošanas stabilitāti un prognozējamību. Atlikušie 19,3% aptaujāto uzskata Latvijas biznesa likumus par labiem, un vēl 7,1% respondentu nespēja atbildēt tieši.
Atrastas arī pozitīvās puses. Uzņēmēji augsti novērtēja tādu faktoru kā sakari un Internets. Mazāk nekā puse aptaujāto – 43,4% – nosauca sakarus un Internetu Latvijā par ļoti labiem. Pat vairāk nekā puse – 53,3% – nosauca sakarus par vienkārši labiem. Un tikai 2,9% pateica, ka sakari un Internets Latvijā ir slikti.
Taču šī faktora indekss izrādījās visaugstākais starp tiem, kuri ietekmē biznesu, – 68,3 punkti. Ne tik augsti, bet tomēr pozitīvi biznesmeņi novērtēja arī uzņēmumiem nepieciešamos zinātniski tehniskos resursus – 16,4 punkti.
Tāpat uzņēmēji novērtēja arī uzņēmējdarbības nosacījumus Latvijā kopumā. 2019. gadā par drīzāk sliktiem tos uzskata 39,2% biznesmeņu. Salīdzinot ar 2018. gadu, šādu atsauksmju skaits ir samazinājies. Pērn par "drīzāk sliktiem" biznesa nosacījumus Latvijā nosauca 48,3% aptaujāto. Toties par ļoti sliktiem nosacījumus nosaukuši vien 8,7% biznesmeņi. Pērn to skaits bija lielāks – 12,8%.
Pozitīvu vērtējumu biznesa nosacījumiem, nosaucot tos par "drīzāk labiem", sniedza 43,5% aptaujāto. 2018. gadā – 33,6%.
Beigu beigās uzņēmējdarbības nosacījumu indekss 2019. gadā sastādīja mīnuss 6 punktus. Šis rādītājs ir ievērojami uzlabojies, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas sastādīja mīnuss 19,4.
Nevis uzņēmējdarbība, bet grāmatvedība
2018. gadā Sputnik Latvija rakstīja par tūkstošiem firmu un uzņēmumu masveida slēgšanu Latvijā. Šāda tendence izveidojās jau 2016. gadā. Toreiz tika atvērti 11 206 uzņēmumi, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits bija par 1021 lielāks – 12 227 uzņēmumi. 2017. gadā, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, Latvijā tika slēgti vairāk nekā 16 tūkstoši firmu un kompāniju, savukārt atvērts par 1500 mazāk.
Par vienu no galvenajiem uzņēmumu slēgšanas iemesliem tika saukta Latvijas agresīvā nodokļu piemērošanas politika, kuras dēļ ne vien jaunas kompānijas bija spiestas pārtraukt darbību valstī, bet jau rūdīti tirgus dalībnieki aizgāja uz Lietuvu un Igauniju.
Taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) atrada skaidrojumu šādai situācijai biznesa nozarē. Tur skaidroja, ka masveida uzņēmumu likvidācija Latvijā liecina par valsts ekonomikas atveseļošanos. VID paskaidroja, ka tādā veidā Latvijas bizness attīrās, jo it kā tiek slēgtas tikai čaulu kompānijas – fiktīvi uzņēmumi, kuri tika izveidoti tikai ar mērķi negodīgiem cilvēkiem izvairīties no nodokļu nomaksas.
Turklāt, saskaņā ar 2019. gada reitinga Paying taxes 2019 rezultātiem, ko sastādīja PricewaterhouseCoopers Pasaules Bankas projekta ietvaros, Latvijas uzņēmējiem nodokļu apmaksas process ir vienkāršāks, nekā biznesmeņiem Lietuvā un Igaunijā.
Paying taxes analizē datus par nodokļu nomaksu atbilstoši četriem parametriem: kopējā nodokļu un nodevu summa, cik stundas gadā tiek tērēts nodokļu un nodevu apmaksai, izmaksu skaits un procedūru indekss pēc atskaites iesniegšanas un nodokļu nomaksas. Latvijā uzņēmumi nodokļos maksā 36% ienākumu, Igaunijā – 48,7%, Lietuvā – 42,6%. Arī pēc maksājumu skaita Latvija izrādījusies līderos – mūsu 7 pret 8 un 10 attiecīgi Igaunijā un Lietuvā.
Tiesa, paši uzņēmēji savukārt, atsaucoties par nodokļu piemērošanas sistēmu Latvijā, apliecināja, ka runa pat nav par augstiem nodokļiem, bet gan par to, ka katra jauna Saeima uzskata par savu pienākumu ieviest biznesa jomā kaut kādus jauninājumus, kuri gan atsevišķi, gan kopumā, dara visu, lai apgrūtinātu dzīvi uzņēmējdarbībai.
Rezultātā uzņēmēji Latvijā lielākoties ir spiesti nodarboties ar grāmatvedību, nevis uzņēmējdarbību.